EDSO uz laiku aptur novērošanas misiju Ukrainas austrumos

 
©Nikolai Trishin/TASS/Scanpix/Leta

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) uz laiku nolēmusi apturēt savu novērošanas misiju Ukrainas austrumos sakarā ar nedēļas nogalē notikušajiem protestiem pie novērotāju galvenās mītnes Doņeckā.

Sestdien aptuveni 200 protestētāju pieprasīja atbrīvot promaskavisko kaujinieku komandieri, kuru pagājušajā nedēļā sagūstīja Ukrainas karavīri. Protesti notikuši arī agrāk, taču šoreiz Maskavas uzturētā marionešu režīma rīkotās akcijas dalībnieki centās nobloķēt ieeju viesnīcā, kurā bāzējas novērotāji.

Ukrainas karavīri 13.oktobrī frontes līnijas tuvumā Donbasā aizturēja Andreju Kosjaku, kuru kaujinieki dēvē par pašpasludinātās "Luhanskas tautas republikas" pārstāvniecības virsnieku Apvienotajā uguns pārtraukšanas režīma kontroles un koordinācijas centrā.

Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka Kosjaks ir Krievijas pilsonis, kurš ietilpa Krievijas militārpersonu grupā, kas piedalās slepenās izlūkošanas operācijās Donbasā.

Septiņus gadus ilgstošā konflikta laikā Ukrainas armija ir vairākkārt sagūstījusi Krievijas militārpersonas, kas karo kopā ar kaujiniekiem, un EDSO novērotāji ir apstiprinājuši modernu Krievijā ražotu ieroču atrašanos Ukrainas austrumos.

Ukraina kopš tai piederošās Krimas pussalas aneksijas 2014.gadā atrodas faktiskā karastāvoklī ar Krieviju.

Turklāt Krievija pēc Krimas ieņemšanas iebrukusi arī kontinentālajā Ukrainas teritorijā. Šobrīd Maskavas apbruņotās un finansētās kaujinieku bandas kontrolē plašas teritorijas Donbasā Ukrainas austrumos.

Pēc mierīgāka perioda pērn šī gada sākumā karadarbība atkal saasinājās, un aprīlī Krievija savilka pie Ukrainas robežām un Krimā 100 000 vīru lielu armijas grupējumu, raisot bažas par pilna mēroga karadarbības atsākšanos.

Maskava gan apgalvoja, ka pie robežas koncentrētās vienības piedalās militārajās mācībās, un ka tā esot reakcija uz NATO manevriem.

Lai gan Maskava vēlāk paziņoja par savu vienību atvilkšanu uz parastajiem dislokācijas rajoniem, Vašingtona un Kijeva apgalvo, ka daļa Krievijas karaspēka palikusi pie Ukrainas robežām.

Turklāt nesen Kremlis publicējis Krievijas prezidenta Vladimira Putina "sacerētu" vēsturisku apceri, kuru daudzi eksperti tulko kā faktisku teritoriālo pretenziju pieteikumu Ukrainai.