Pirmo reizi vairāk nekā 20 gadu laikā Portugāles valsts un privātais sektors vakar bija vienojušies kopīgā streikā, lai protestētu pret valdības ieplānotajiem taupības pasākumiem, kas paredz algu samazināšanu, nodokļu paaugstināšanu un darba vietu skaita sarukumu.
Protests notiek laikā, kad ekonomisti aizvien uzstājīgāk prognozē, ka tieši Portugāle būs nākamā Eiropas Savienības valsts, kurai nāksies lūgt starptautisko finansiālo palīdzību.
"Strādājošo mobilizācija ir milzīga," vēl pirms 24 stundu ģenerālstreika sākuma intervijā AFP sacījis arodbiedrības CGTP līderis Manuels Karvalju da Silva. Streika dēļ vakar nācās atcelt aptuveni
500 avioreisu no Portugāles pilsētu lidostām, bija paralizētas lielākās ostas, ieskaitot Lisabonu un Setubalu, neiznāca avīzes, nedarbojās bankas un degvielas uzpildes stacijas, bija slēgtas skolas.
Piektdien Portugāles parlaments sāks izskatīt jaunā budžeta projektu, kas paredz gada laikā budžeta deficītu samazināt no 7,3% no IKP līdz 4,6% no IKP. Lielāko daļu jeb aptuveni 5 miljardus eiro lielu ietaupījumu sociālistu premjera Žozē Sokrateša valdība cer iegūt, samazinot valsts sektorā strādājošo algas. "Nav pieņemami, ka par visu ir jāmaksā strādājošajiem," intervijā AFP sacījis arodbiedrības aktīvists Žoao Proensa, piebilstot, ka valdībai "gan pirmā, gan otrā, gan trešā prioritāte ir budžeta deficīts", bet 10,9% augstajam un joprojām pieaugošajam bezdarba līmenim netiek pievērsta nekāda uzmanība.
Turklāt valdības šīsnedēļas aplēses liecina, ka gada pirmo 10 mēnešu laikā Portugāles ārējais parāds atkal pieaudzis par 2,8% – tas nozīmē, ka faktiski nav izdevies sasniegt šāgada budžetā paredzēto deficīta samazināšanu un nākamā gada budžeta projekts ir utopija, norādījuši ING analītiķi. Neraugoties uz to, opozīcija nolēmusi piektdien nebloķēt budžeta pieņemšanu un balsojumā atturēties, cerot, ka jostu savilkšana ļaus izvairīties no starptautiskā aizdevuma prasīšanas, kas draud ar vēl skarbākiem taupības pasākumiem, ziņo BBC.