Ekonomiste prognozē, kad samazināsies enerģijas cenas

© pexels.com

Enerģijas cenu kāpums negatīvi ietekmē mājsaimniecības visā pasaulē, taču nesenais pieaugums, visticamāk, neizraisīs 20.gadsimta 70.gadu stila naftas krīzi un tam vajadzētu mazināties nākamā gada sākumā, otrdien paziņoja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vecākā ekonomiste Gita Gopinata.

Enerģijas cenas pērn ievērojami samazinājās saistībā ar koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētajiem pasākumiem, taču 2021.gadā globālā ekonomika atveseļojās, būtiski palielinot pieprasījumu, norāda Gopinata.

Enerģijas tirgū garai un aukstai ziemai sekoja jo sevišķi karsta vasara, kas izraisīja pieprasījuma kāpumu un samazināja enerģijas rezerves, jo sevišķi gāzes rezerves Eiropā.

Lai arī enerģijas cenas dažus turpmāko mēnešus saglabāsies augstas, "mēs sagaidām, ka tās samazināsies līdz nākamā gada pirmā ceturkšņa beigām un otrā ceturkšņa sākumā," sacīja Gopinata.

"Līdzko būsim pārdzīvojuši ziemas mēnešus, situācija kļūs labāka," piebilst ekonomiste.

Enerģijas cenu kāpums palielinājis bažas par iespējamu inflācijas pieaugumu, kas varētu kavēt globālās ekonomikas atlabšanu. Taču Gopinata neprognozē tādu krīzi, kāda tika piedzīvota 20.gadsimta 70.gados, jo pasaule krietni mazāk balstās uz enerģiju attiecībā pret ekonomikas izmēru.

Pasaulē

Marta vidū Horvātija, Albānija un Kosova vienojās par militāru sadarbību. Atbildot uz to, Serbija un Ungārija paziņoja par mērķi izveidot savu militāro aliansi. Vai tas apdraud drošības situāciju Balkānu reģionā, skaidroja Vācijā bāzētā raidorganizācija "Deutsche Welle" savā interneta portālā "dw.com".

Svarīgākais