Čehijā sākas parlamenta vēlēšanas
Čehijā piektdien sākušās parlamenta vēlēšanas, kurās saskaņā ar aptaujām vislielākās cerības uzvarēt ir līdzšinējā premjerministra Andreja Babiša vadītajai populistiskajai partijai "Neapmierināto pilsoņu akcija" (ANO).
Lai gan 67 gadus vecajam agroķīmijas un mediju konglomerāta īpašniekam draud apsūdzības par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu izkrāpšanu un pagājušajā nedēļā publiskotie "Pandoras dokumenti" liecina, ka viņš izmantojis ārzonās slēptos līdzekļus nekustamo īpašumu iegādei Francijā, aptaujas liecina, ka viņu joprojām atbalsta līdz pat 30% vēlētāju.
"Galvenais jautājums ir, vai populistiskā politika pārspēs tradicionālus un atbildīgākus politiķus," norāda Olomoucas Palacka universitātes politikas zinātnes pasniedzējs Tomāšs Lebeda.
Vēlēšanu iecirkņi durvis vēra plkst.14.00 (plkst.15.00 pēc Latvijas laika), un balsošana turpināsies līdz plkst.22.00. Tā atsāksies sestdien plkst.8.00 un noslēgsies plkst.14.00.
Nobalsojušo vēlētāju aptaujas netiek veiktas, bet pirmie balsu skaitīšanas rezultāti gaidāmi sestdienas vēlā pēcpusdienā.
Šobrīd Babišs vada mazākuma valdību, ko veido viņa vadītā ANO un sociāldemokrāti (ČSSD). Parlamentāro atbalstu tai līdz šim nodrošinājuši komunisti (KSČM).
Babiša galvenie sāncenši ir divas apvienības, kas izveidojās brīdī, kad valdība vairs nespēja tikt galā ar Covid-19 pandēmiju un strauji pieauga sērgas upuru skaits.
Pirmā no šīm koalīcijām ir Pirātu partijas un centrisko mēru un neatkarīgo apvienība, bet otro veido trīs centriski labējās partijas, kas apvienojušās zem saukļa "Kopā".
Taču Babišs brīdina, ka viņa sāncenšu uzvaras gadījumā valsti gaidot neskaidra nākotne.
"ANO īsteno tāda veida populismu, kāds mums pazīstams no mācību grāmatām - spēcīgs līderis cenšas sašķelt sabiedrību un radīt cilšu identitāti," sarunā ar aģentūru AFP norāda Lebeda. "Pamatā viņš saka - jums var būt viss, augstas algas un pensijas, un nevajag uztraukties par valsts parādu."
Čehijas ekonomika, kas stipri atkarīga no autorūpniecības un eksporta uz eirozonu, kam tā vēl nav pievienojusies, sākusi atlabt pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes.
Taču pensiju un sabiedriskā sektora algu paaugstināšana, ko nesen apstiprinājusi Babiša valdība, izsaukusi strauju budžeta deficīta kāpumu.
Savā kampaņā ANO arī vērsās pret nelegālo imigrāciju un solīja saglabāt iespēju izmantot automašīnas ar iekšdedzes dzinējiem.
Vēlēšanās startē arī pret musulmaņiem vērstā galēji labējā partija Brīvība un tiešā demokrātija (SPD), kuru vada Tokijā dzimušais uzņēmējs Tomio Okamura.
Tikmēr sociāldemokrāti un komunisti varētu nepārvarēt iekļūšanai parlamenta apakšpalātā noteikto 5% barjeru.
Nākami premjerministru jānosauc prokrieviski noskaņotajam prezidentam Milošam Zemanam, uz kura atbalstu līdz šim paļāvies Babišs.
"Viņš darīs ko spēs, lai pie varas atstātu ANO," uzskata Kārļa Universitātes politikas zinātnes pasniedzējs Jozefs Mleineks.