Britu studenti šodien, 24. novembrī, atkal izgājuši ielās, lai protestētu pret valdības ieceri trīskāršot mācību maksu, un arī šī protesta akcija jau izvērtusies vardarbībā, pūlim uzbrūkot policijas busiņam.
Tūkstošiem studentu un vidusskolēnu pulcējušies uz gājienu Londonā, un protesta akcijas plānotas arī koledžās un universitātēs citās Lielbritānijas daļās.
Apmēram simts cilvēku iesaistījušies sadursmēs ar policiju. Kāda grupiņa jauniešu, kuru sejas sedza maskas, uzbruka ielas vidū novietotam policijas busiņam un nopūta to ar krāsu.
Jaunieši sāka automobili šūpot, cenšoties to apgāzt, izsita priekšējo vējstiklu, norāva sānu spoguļus un visbeidzot uzlēca uz spēkrata jumta.Kāds vīrietis tikmēr urinēja uz viena no priekšējiem riteņiem.
Pēc policijas ziņām divi policisti cietuši un trīs protestētāji aizdomās par zādzībām un iesaistīšanos grautiņā aizturēti.
Šodien notiekošajos protestos Londonā protestētāji vēršas pret liberāldemokrātu partiju, kuras līderis, premjerministra vietnieks Niks Klegs, pēdējā laikā izpelnījies īpaši asu kritiku, jo pirms maijā notikušajām vēlēšanām solīja iestāties pret mācību maksas paaugstināšanu, bet nonākuši valdošajā koalīcijā par saviem solījumiem šķiet aizmirsuši.
Ierosinātā studiju maksas palielināšana ir daļa no premjerministra Kemerona valdības izstrādātajiem taupības pasākumiem.
Šodien studenti iecerējuši Klegam iesniegt vēstuli, kurā cita starpā teikts: "Mēs aicinām jūs atsaukt liberāldemokrātu atbalstu konservatīvo iecerētajai izglītības sistēmas finansējuma apcirpšanai, vai arī rēķinieties ar nodotās paaudzes vilšanos un dusmām."
Līdztekus demonstrācijām Londonā protesta akcijas notiek arī citviet Lielbritānijā. Piemēram, Mančestrā ielās izgājuši aptuveni 3000 cilvēku. Demonstrācijas notiek arī Līdsā un Bristolē.
Valdība iecerējusi augstskolu finansējumu samazināt par 40%, faktiski likvidējot stipendijas, izņemot matemātikas un dabaszinātņu programmās.
Studiju maksu iecerēts paaugstināt, sākot ar 2012.gadu. Paredzēts, ka maksimālā mācību maksa būs 6000 mārciņu, bet universitātēm "īpašos apstākļos" būs tiesības to paaugstināt līdz 9000 mārciņu, kas ir trīskārt vairāk nekā šobrīd noteiktie mācību maksas griesti.
Tikmēr valdība uzsver, ka iecerētās reformas nodrošinās lielāku taisnīgumu, jo mācību laikā studentiem faktiski nekas nebūs jāmaksā, bet mācību kredītu tiem būs jāsāk atdot tikai brīdī, kad viņi sāks pelnīt vismaz 21 000 mārciņu gadā.
Studentu demonstrācijās, kas notika pirms divām nedēļām, kurās piedalījās līdz pat 50 000 protestētāju, arī pārvērtās vardarbībā, protestētāju grupai ielaužoties premjerministra Deivida Kemerona pārstāvētās Konservatīvās partijas galvenajā birojā.
Grautiņos tika aizturēti 68 cilvēki.