Sākot ar nākamā gada jūliju, Vācijas pilsoņi vairs netiks iesaukti obligātajā karadienestā, paziņojis aizsardzības ministrs Karls Teodors cu Gutenbergs. Viņš piebildis, ka attiecīgas izmaiņas likumos parlaments plāno pieņemt decembrī, turklāt netiks grozīta konstitūcija, kurā joprojām saglabāsies atsauce uz obligāto karadienestu.
Uzstājoties militāriem jautājumiem veltītajā konferencē Drēzdenē, K. T. cu Gutenbergs pirmo reizi nosaucis termiņu, kad tiks realizētas reformas, par kuru nepieciešamību Vācijā runā jau kopš pavasara, norāda AP. Reformu mērķis ir samazināt armijas personālsastāvu no 250 000 līdz 185 000 cilvēku, vienlaikus uzlabojot to kaujas spējas un panākot armijas atbilstību 21. gadsimta prasībām. "Mūsu mēraukla būs dalība misijās, tieši tās būs sakārtotās armijas pamats," uzsvēris ministrs. AP atgādina, ka pašlaik tikai aptuveni 7000 no Vācijas armijas karavīriem var tikt operatīvi nosūtīti kādā misijā aiz valsts robežām.
BBC atgādina, ka obligātais karadienests Vācijā tika ieviests pēc Otrā pasaules kara un viens no tā mērķiem bija izvairīties no situācijas, kad armija atkal kļūst par elitāru sabiedrības daļu un sāk iejaukties valsts politikā. Tā kā sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka lielākā daļa vāciešu joprojām atbalsta iesaukumu un nevēlas grozījumus konstitūcijā, tos arī neizdarīs – vienkārši iesaukums vairs netiks veikts. Jāatgādina, ka jau šovasar obligātā karadienesta termiņš Vācijā tika samazināts no deviņiem līdz sešiem mēnešiem.
Saskaņā ar jauno plānu, tiem vāciešiem, kuri vēlas dienēt armijā, būs iespēja pieteikties brīvprātīgi un noslēgt kontraktus uz laiku no 12 līdz 23 mēnešiem. Šis ir uzskatāms par pārbaudes laiku – tajā līgumu slēdzējiem būs iespēja pēc pašu vēlēšanās pamest armiju, tāpat viņus no dienesta varēs atvaļināt komandieri, ja sapratīs, ka attiecīgais cilvēks armijai nav piemērots, skaidrojuši Vācijas Aizsardzības ministrijas pārstāvji. Vācijas kanclere Angela Merkele savukārt atgādinājusi, ka arī uz bruņotajiem spēkiem attieksies taupības režīms, un aicinājusi armiju izmantot iespēju un ne tikai pārveidot bruņoto spēku struktūru, bet arī atteikties no liekas birokrātijas, raksta The Daily Telegraph.