Latvijas pilsoņu emigrēšana strādāšanai Lielbritānijā ir būtiski nobremzējusies un to vairs nevar saukt par pieprasītāko galamērķi, piektdien vēstīja raidījums "TV3 ziņas", atsaucoties uz Apvienotās Karalistes Iekšlietu ministrijas datiem par izsniegtajām darba vīzām.
No 1.janvāra, kad spēkā stājās vīzu sistēma Eiropas Savienības pilsoņiem, līdz septembrim darba vīzām Apvienotajā Karalistē pieteicās 470 Latvijas pilsoņu, bet 147 vīzu pieteikumi noraidīti. Vīzas darbam Lielbritānijā saņēma vien tikai 13 kvalificētie profesionāļi un 95 sezonas strādnieki. Izsniegtas 216 izņēmuma gadījumu vīzas, piemēram, biznesa vajadzībām.
Apvienotās Karalistes vēstnieks Latvijā Pauls Brummels "TV3 ziņām" sacīja, ka iegūt atļauju strādāšanai Lielbritānijā nav vairs viegli. Darba vīzas neizsniedz kuram katram, tiek vērtēts, vai profesionālās spējas ir vajadzīgas Lielbritānijas tautsaimniecībai.
"Ir prasība noteiktā līmenī zināt angļu valodu. Darba alga nedrīkst būt zemāka par 25 600 mārciņu gadā, un tātad tie nav mazkvalificētie darbi. Dažām profesijām gan šī summa noteikta zemāka, piemēram, medicīnā un sociālajā aprūpē. Priekšroka ir inženieriem, informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistiem Turklāt strādāt drīkst tikai tajā uzņēmumā, kas ir reģistrēts Iekšlietu ministrijas darba vīzu programmā," skaidroja Brummels.
Aizlidot uz Apvienoto Karalisti un tad tur uz vietas meklēt darbu, piemēram, darbā iekārtošanas aģentūrās, vairs nedrīkst. Lai saņemtu vīzu, konkrētā darba vieta Apvienotajā Karalistē ir jāatrod, vēl esot Latvijā. Katram pašam jāsazinās ar britu uzņēmumu, lai tas sagatavo uzaicinājumu darbam uz Apvienoto Karalisti. Iespējams, arī lielas naudas summas darba vīzas iegūšanai ir iemesls, kamdēļ tikai 13 Latvijas pilsoņi šogad spēja saņemt kvalificētā darbaspēka vīzu.
"Trīsgadīgā vīza maksā 610 mārciņas, maksimālā ilguma - piecgadīgā vīza - 1408 mārciņas. Pirms izbraucat no Latvijas ir obligāti jāsamaksā par veselības aprūpi, ja nemaldos, 624 britu mārciņas gadā. Šīs summas ir jāsamaksā visas uzreiz vēl pirms izlidošanas no Latvijas. Vīzas apstiprinājuma gaidīšana var aizņemt līdz trim nedēļām," skaidroja Brummels.
Vairākas nozares Lielbritānijā mēnešiem ilgi pieredz darbaroku trūkumu. Britu valdība oficiāli gan nevēlas atzīst, ka tās ir sekas pret Eiropas Savienības pilsoņiem vērstajai imigrācijas politikai. Turklāt no jauna iebraukušajiem vairs nav tiesību saņemt nevienu sociālo pabalstu, pat ja paliks bez darba, nav tiesību saņemt pašvaldības mājokli par pazeminātu īres maksu. Savukārt privātie izīrētāji prasīs uzrādīt vīzu.
Brummels "TV3 ziņām" skaidroja, ka šobrīd ir iespēja saņemt īstermiņa vīzas - 5000 kravas šoferu, 5500 strādnieku putnu fermās, putnu gaļas pārstrādē. Vīzas ir spēkā trīs mēnešus, līdz Ziemassvētkiem. Tāpat ir virkne mazkvalificēto darbu, kuriem var saņemt īstermiņa, sezonālās vīzas, piemēram, augļu un dārzeņu vākšanā, to apstrādē, iepakošanā.
Tikmēr tie, kas dzīvojuši Lielbritānijā gadiem ilgi vai ieradās tur līdz pērnā gada 31.decembrim un pieteicās pastāvīgajam statusam, ir nodrošinājuši ikdienu bez izmaiņām. Pieteikumu skaits pastāvīgajam statusam arī parāda Latvijas pilsoņu skaitu Lielbritānijā. Tie ir 139 550, un tas ir vairāk nekā sākotnēji prognozējusi Latvijas Ārlietu ministrija.