96 gadus vecā bijusī nacistu koncentrācijas nometnes sekretāre, kura apsūdzēta par līdzdalību ieslodzīto masveida slepkavībās, ceturtdien nav ieradusies, lai stātos tiesas priekšā, un tiesnesis ir izsniedzis orderi "bēgles" aizturēšanai.
Irmgardei Furhnerei izvirzītas apsūdzības par līdzdalību vairāk nekā 10 000 slepkavībās, kas laikā no 1943. līdz 1945.gadam pastrādātas Štuthofas koncentrācijas nometnē.
Šorīt sieviete taksometrā izbraukusi no savas veco ļaužu mītnes, lai dotos uz metro staciju, pavēstīja Iceho tiesas pārstāve Frederike Milhofere.
Taču tiesas namā apsūdzētā nav ieradusies.
Viņas advokāts Volfs Molketins sēdē piedalījās, taču nekādus paziņojumus presei nesniedza.
Jūlijā, kad kļuva zināms par to, ka Furhnerei būs jāstājas tiesas priekšā, tika paziņots, ka "apsūdzētajai izvirzītas apsūdzības par palīdzības sniegšanu nometnes pārvaldītājiem sistemātiskā ieslodzīto nogalināšanā laikā no 1943.gada jūnija līdz 1945.gada aprīlim, pildot stenogrāfistes un mašīnrakstītājas pienākumus bijušās Štuthofas koncentrācijas nometnes komandanta birojā".
3.Jauniešu tiesas lielā palāta atzinusi, ka pret apsūdzēto pastāv pietiekami lielas aizdomas, ka viņa ar savām darbībām veicinājusi 11 387 slepkavības un septiņus slepkavības mēģinājumus.
Lietu skata jauniešu tiesa, jo noziegumu pastrādāšanas brīdī apsūdzētā bijusi 18 vai 19 gadu veca.
Kā pērn vēstīja sabiedriskās raidorganizācijas ARD ziņu raidījums "Tagesschau", apsūdzētā jau vairākkārt tikusi pratināta kā lieciniece.
1954.gadā viņa liecinājusi, ka visa sarakste ar SS Ekonomiskās pārvaldes galveno biroju gājusi caur viņas rokām un ka nometnes komandants Pauls Verners Hope katru dienu viņai diktējis vēstules un radiogrammas.
Tolaik viņa apgalvojusi, ka neko nav zinājusi par nacistu slepkavošanas sistēmu, kurai par upuriem viņas dienesta laika Štuthofā krita desmitiem tūkstošiem cilvēku.
Štuthofas koncentrācijas nometnē, kuru nacisti 1939.gadā ierīkoja netālu no toreizējās Dancigas (tagad Gdaņska Polijā), gāja bojā aptuveni 65 000 ieslodzīto.
Štuthofas koncentrācijas nometnē savulaik bija ieslodzīti arī Latvijas nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, tostarp Latvijas Centrālās padomes priekšsēdētājs Konstantīns Čakste, kurš gāja bojā 1945.gada februārī tā dēvētā nāves marša laikā, kad nacisti ieslodzītos pārdzina uz Lauenburgas koncentrācijas nometni.