Ziemeļkoreja otrdien izšāva jūrā tuva darbības rādiusa raķeti, un šīs valsts vēstnieks uzstāja, ka Ziemeļkorejai ir nenoliedzamas tiesības izmēģināt ieročus.
Raķete tika izšauta no Čagando provinces valsts ziemeļos uz austrumu piekrastes ūdeņiem, informēja Dienvidkorejas bruņoto spēku ģenerālštābs. Japānas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka ir izšauta ballistiskā raķete.
Nepilnu stundu pēc tam Ziemeļkorejas vēstnieks ANO Kims Suns paziņoja ANO Ģenerālajai asamblejai Ņujorkā, ka "neviens nevar liegt pašaizsardzības tiesības Korejas Tautas Demokrātiskajai Republikai".
Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna ietekmīgā māsa Kima Jočuna pirms dažām dienām izteicās par iespējamu abu Korejas valstu samitu, bet uzstāja, ka tam būtu vajadzīga "objektivitāte" un abpusēja cieņa.
Dienvidkorejas un ASV pausto kritiku par Ziemeļkorejas ieroču izstrādi viņa nosodīja kā "dubultstandartus", jo arī šīs valstis attīsta savas militārās spējas.
Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins, kura amata termiņš beigsies pēc dažiem mēnešiem, ANO Ģenerālajā asamblejā kārtējo reizi aicināja oficiāli pasludināt Korejas kara beigas.
Korejas karš sākās 1950.gadā, kad Ziemeļkoreja iebruka Dienvidkorejā, un beidzās pēc trim gadiem ar pamieru, nevis miera līgumu, tāpēc starp abām Korejas valstīm tehniski vēl ir karastāvoklis.
Phenjana ir pakļauta daudzām starptautiskām sankcijām par savām kodolieroču un ballistisko raķešu izstrādes programmām.
Kims Suns savā runā Ģenerālajā asamblejā sacīja, ka Ziemeļkorejai ir tiesības "izstrādāt, izmēģināt, ražot un turēt īpašumā" ieroču sistēmas, kas ir ekvivalentas Dienvidkorejai un ASV piederošajām.
"Mēs tikai stiprinām savu nacionālo aizsardzību, lai aizstāvētos un droši garantētu valsts drošību un mieru," sacīja Ziemeļkorejas vēstnieks.
Ziemeļkoreja šomēnes jau bija veikusi vairākus raķešu izmēģinājumus, vienā izšaujot tāla darbības rādiusa spārnotās raķetes, bet otrā - tuva darbības rādiusa ballistiskās raķetes. Tā arī pirmoreiz veiksmīgi izmēģinājusi no zemūdenes palaižamu ballistisko raķeti.