Eksperts: Kremlis mēģina panākt, lai sabiedrība būtu apolitiska un apātiska

Pēc Krievijas Valsts domes vēlēšanām nav gaidāmas būtiskas izmaiņas Krievijas ārpolitikā, aģentūrai LETA atzīmēja Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētnieks Mārcis Balodis.

Viņš uzsvēra, ka Krievijā kā autoritārā valstī lēmumus pieņem viena persona vai neliels skaits režīma virsotnei pietuvinātas personas, līdz ar to Krievijas Valsts dome izpilda diezgan simboliskas funkcijas. Ja demokrātiskās valstīs, kur parlamenta vēlēšanas ir daļa no sabiedrības gribas paušanas, tad Krievijā šāda likumsakarība nedarbojas, līdz ar to Valsts domes vēlēšanām maza ietekme uz Krievijas ārpolitiku, tai skaitā uz Latvijas attiecībām ar kaimiņvalsti.

Komentējot vēlēšanu rezultātus, APPC pētnieks norādīja, ka rezultāti atbilst gaidītajam un būtisku pārsteigumu nav. Partijas "Vienotā Krievija" galvenais uzdevums bija iegūt konstitucionālo vairākumu, proti, no 450 mandātiem vismaz 300. Partija to ir izpildījusi un tas nav pārsteidzoši, ņemot vērā režīma rokās esošās ietekmes sviras, lai nodrošinātu valdošās partijas pozīciju saglabāšanu. Partija ir piedzīvojusi nelielu atbalsta kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējām Valsts domes vēlēšanām, kur "Vienotā Krievija" saņēma 54% balsu, bet šogad - 49%.

"Zināmā mērā tas ir saistāms ar sabiedrības protestu un apzinātu balsošanu par citām partijām, lai demonstrētu savu neapmierinātību ar valstī esošajām sociālpolitiskajām problēmām. Savu daļu atbalsta saņēma Krievijas Komunistiskā partija. Daļēji tas skaidrojams ar to, ka partijai ir kreisi orientēti politiskie uzstādījumi attiecībā uz sociālpolitiskajiem jautājumiem, kas Krievijas sabiedrībai ir sāpīgi. Komunistiskā partija spēja uzrunāt vēlētājus," skaidroja Balodis.

Viņa ieskatā, nevar izslēgt, ka Krievijas Komunistiskai partijai zināmu atbalsta daļu nodrošināja Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija un viņa atbalstītāju izveidotā viedās balsošanas tehnoloģija. Pētnieks norādīja, ka visbiežāk tieši Komunistiskās partijas kandidātus izvirza kā visperspektīvākos kandidātus, kuri spētu atņemt uzvaru "Vienotās Krievijas" kandidātiem.

Balodis vērsa uzmanību uz to, ka diezgan lielu atbalstu Krievijas Valsts domes vēlēšanās saņēma partija "Jaunie ļaudis". Pētnieks skaidroja, ka Krievijā šo partiju mēdz dēvēt par "spoileri", proti, tā ir partija, kuras uzdevums ir kalpot par sabiedrības neapmierinātības zibensnovedēju.

"Autoritārs režīms uztraucas par to, ka sabiedrība varētu paust protestu un neapmierinātību, balsojot par reālu opozīciju, tāpēc Krievijā izveidotas mazākas partijas, kuras it kā saka visas pareizās lietas, piemēram, cīņa ar korupciju un sociālekonomisko jautājumu risināšana, lai cilvēki, kas vēlas paust protestu, balsotu par partiju, kas ir cieši saistīta ar Kremli, vai atrodas tā kontrolē. "Jaunie ļaudis" ir tieši tāda partija," sacīja APPC pētnieks.

Runājot par to, cik lielā mērā var paļauties uz oficiālajiem rezultātiem, Balodis uzsvēra, ka Krievija ir autoritāra valsts un rezultāti nekad līdz galam nebūs uzticami. Ņemot vērā, kāda bijusi informācija par ziņotajiem pārkāpumiem, ir pamatotas bažas, ka ar vēlēšanu rezultātiem ir manipulēts. Arī tas, pētnieka ieskatā, nav nekas pārsteidzošs, jo vēlēšanas Krievijā būtu pārsteidzīgi nodēvēt par vēlēšanām, jo tās pēc būtības ir balsošana.

"Autoritāri režīmi ir spējīgi manipulēt ar vēlēšanu procesu kopumā, līdz ar to fiksētie pārkāpumi met zināmu ēnu uz vēlēšanu iznākumu. Zināmā mērā Kremlis cenšas šos apgalvojumus atspēkot un fiksētie pārkāpumi tiek skaidroti ar provokācijas mēģinājumiem un nekārtībām. Kremlis cenšas uzturēt ilūziju, ka pastāv kaut kāds demokrātisks process, bet principā šis process nav godīgs jau pašā saknē," uzsvēra Balodis.

Pētnieks norādīja, ka līdz ar to ir zināmas bažas par patieso balsu sadalījumu, taču patieso situāciju diemžēl nebūs iespējams noskaidrot, ņemot vērā administratīvos resursus, kas ir režīma rokās, lai panāktu nepieciešamo rezultātu, piemēram, piespiest "budžetniekus" jeb visus tos cilvēkus, kas strādā valsts pārvaldē vai valsts korporācijās ne tikai piedalīties vēlēšanās, bet arī balsot par konkrētām partijām vai personām.

Runājot par to, kas pēc vēlēšanām varētu mainīties Krievijas iekšpolitikā, Balodis uzsvēra, ka autoritāras valstis uz šāda veida balsošanām skatās kā uz sabiedrības atbalsta paušanu, proti, režīms vēlas, lai sabiedrība ar balsošanu piešķirtu leģitimitāti režīmam rīkoties. Pētnieka ieskatā, interesants jautājums ir, kādi būs opozīcijas tālākie soļi, jo šī gada laikā Krievija ir izvērsusi aktīvas represijas ne tikai pret politisko opozīciju, bet arī pret masu medijiem un citādi domājošajiem, lai atstumtu tos malā un marginalizētu, cik vien iespējams.

Viņš atzīmēja, ka politiskā opozīcija uz šīm vēlēšanām gāja ar domu, ka tā ir cīņa ne tik daudz par mandātiem, cik par sabiedrības prātiem un sirdīm. Balodis norādīja, ka Kremlis mēģina panākt, lai sabiedrība būtu apolitiska un apātiska, un nemēģinātu aktīvi iesaistīties politikā un dotos pie vēlēšanu urnām, lai balsotu par tiem, par kuriem iesaka balsot. Opozīcija mēģina mobilizēt sabiedrību un tās atbalstu, izmantojot režīma nespēju tikt galā ar sociālekonomisko situāciju, tai skaitā pandēmiju un citiem jautājumiem.

"Raugoties ilgtermiņā, būs svarīgi saprast, kāda būs opozīcijas atbilde un turpmākie soļi, lai cīnītos pret režīmu un nepieļautu opozīcijas pilnīgu iznīcināšanu Krievijā. Saprotams, ka Kremlis mēģina panākt tieši to un nevajadzētu būt pārāk naiviem un gaidīt, ka Krievija ar represijām pret opozīciju varētu piebremzēt vai pārtraukt. Tā kā Krievija pēdējā laikā ir uzņēmusi represiju kursu un aizvien izteiktāku autoritārisma nostiprināšanu valstī, domāju, ka tāda tendence noteikti turpināsies," akcentēja Balodis.