Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) otrdien nolēmusi, ka Krievija ir atbildīga par Kremļa kritiķa Aleksandra Ļitviņenko nogalināšanu ar radioaktīvo poloniju Londonā 2006.gadā.
Kā norādīja ECT, tā ir "neapgāžami" noteikusi, ka slepkavību pastrādāja Krievijas pilsoņi Andrejs Lugovojs un Dmitrijs Kovtuns un ir "spēcīgi pietiekami pierādījumi", ka viņi rīkojušies Krievijas varasiestāžu uzdevumā.
Tiesa secinājusi, ka "Krievija ir atbildīga par Aleksandra Ļitviņenko noslepkavošanu Apvienotajā Karalistē".
ECT ar sūdzību bija vērsusies Ļitviņenko atraitne Marina.
Lugovojs un Kovtuns devās uz Lielbritānijas galvaspilsētu, lai noslepkavotu Ļitviņenko, konstatēja tiesa.
"Izplānotā un sarežģītā operācija, kuras gaitā tika iegādāta reta nāvējoša inde, pāra ceļojuma organizēšana, atkārtotie un konsekventie centieni šo indi pielietot norāda, ka mērķis bija Ļitviņenko," teikts spriedumā.
Lugovojs, kas tagad ir Krievijas parlamenta deputāts, un uzņēmējs Kovtuns tikās ar Ļitviņenko Londonas centra viesnīcā. Lielbritānijas policija viņus identificējusi kā galvenos aizdomās turamos.
Krievija prāvas gaitā nav centusies apliecināt, ka Lugovoja un Kovtuna darbības bijusi "neautorizēta operācija", kā arī nav atspēkojusi apsūdzības par valsts līdzdalību.
Līdz ar to tiesa secinājusi, ka slepkavībā "inkriminējama Krievija".
Lielbritānijas publiskajā lietas izskatīšanā 2016.gadā tika konstatēts, ka Ļitviņenko slepkavību, "iespējams, apstiprinājis" Krievijas prezidents Vladimirs Putins un ka slepkavību visticamāk vadījis Krievijas Federālais Drošības dienests.
ECT arī norādīja, ka Krievija nav sniegusi pieprasītos materiālus, kā arī noraidīja Krievijas iebildumus pret to, ka Lielbritānijas publiskās lietas izskatīšanas ziņojums tiek izmantots kā liecība.
Krievijai jāmaksā Ļitviņenko atraitnei kompensācija par morālu kaitējumu 100 000 eiro un 22 500 eiro par tiesas izdevumiem, nosprieda ECT.
Aleksandrs Ļitviņenko, kurš no Krievijas slepenā dienesta aģenta bija kļuvis par Kremļa kritiķi, 2006.gada novembrī nomira pēc tam, kad bija iedzēris ar radioaktīvo poloniju-210 saindētu tēju kādā Londonas viesnīcā. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka viņu noslepkavojis Krievijas izlūkdienests, domājams, ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina piekrišanu.
Pirms nāves Ļitviņenko izplatīja paziņojumu, saindēšanā vainojot Putinu.
Kā uzskata Putina režīma oponenti, Ļitviņenko slepkavība ir viena no pirmajām disidentu slepkavību virknē, kas īstenotas ar Kremļa atbalstu.
Lielbritānija ir nosaukusi divus Ļitviņenko slepkavībā aizdomās turētos, kas vēl arvien dzīvo brīvībā Krievijā.