Lietuva izmeklē informāciju par zādzībām, laupīšanām un miesas bojājumu nodarīšanu migrantu nometnēs

© Scanpix

Lietuvas policija veic pirmstiesas izmeklēšanu par zādzībām, laupīšanām un miesas bojājumu nodarīšanu nelegālo migrantu izmitināšanas vietās, trešdien Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas sēdē pastāstījis policijas ģenerālkomisāra vietnieks Arūns Paulausks.

Pēc viņa teiktā, policija pastāvīgi seko situācijai migrantu nometnēs, bet tai nav iespēju gūt pilnīgu priekšstatu, kas norisinās to iekšienē.

Paulausks norādījis, ka informācija nereti saņemta baumu līmenī, piemēram, par prostitūciju Alītas lidlaukā, kur izmitināti nelegālie migranti galvenokārt no Āfrikas valstīm.

"Sūtām turp policijas darbiniekus un tulkus, lai mēģinātu vismaz preventīvi informēt tur dzīvojošos cilvēkus, kā var sazināties ar policiju, lai viņi neklusētu, jo nekāds process nav iespējams, ja viņi nevēlas ziņot policijai," viņš stāstījis.

Policijas ģenerālkomisāra vietnieks arī apliecinājis, ka migrantu nometnēs veidojas hierarhija, neformāli līderi, kas "dala labāko pārtiku, lemj, kādu apģērbu kuram dot, utt.".

"Šie līderi nodrošina trauslu mieru, ja viņi saka - nedumposimies, tad arī ir mierīgi, ja saka - saceļamies, tad arī saceļas," viņš stāstījis.

Kā uzskata Lietuvas Sarkanā Krusta programmu vadītāja Egle Samuhovaite, pašreizējā situācija daudzējādā ziņā skaidrojama ar nepilnībām migrantu izmitināšanas organizēšanā.

Gan policijas, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji aicinājuši Valsts robežsardzes dienestu (VSAT) rūpīgāk pārdomāt, pēc kādiem principiem izmitināt migrantus, kad viņi tuvākajā laikā tiks pārcelti uz moduļu mājiņām vai citām apsildāmām telpām.

"Ļoti gribētos, lai tiktu ņemti vērā mūsu ieteikumi par dalīšanu segmentos pēc rasu, etniniskā, reliģiskā principa un arī dzimuma, lai cilvēki justos aizsargāti," uzsvērusi Samuhovaite.

Viņa piebildusi, ka nelegālie migranti piekritīs runāt ar policiju par pieredzēto vardarbību vai citiem noziegumiem, ja viņus būs iespējams nekavējoties nošķirt no varmākām.

Savukārt Ģenerālprokuratūras Kriminālvajāšanas departamenta virsprokurors Rimvīds Valentukevičs pastāstījis, ka izveidota prokuroru grupa, kas izmeklēs cilvēku kontrabandu pāri robežai.

Pēc viņa teiktā, kopš 1. maija uzsākta pirmstiesas izmeklēšana 68 lietās par nelikumīgu robežas šķērsošanu pret personām, kuras nelegāli ieceļojušas Lietuvā un nav pieprasījušas patvērumu. Arī gadījumos, kad ārvalstnieku patvēruma pieteikumi tiks noraidīti, bet viņi atteiksies labprātīgi doties projām no Lietuvas, tiks uzsākta kriminālvajāšana.

Kā ziņots, krasi pieaugot nelegālo migrantu plūsmai pāri Baltkrievijas robežai, Lietuva vasarā izsludināja ārkārtējo situāciju. Kopš 3.augusta saskaņā ar iekšlietu ministres Agnes Bilotaites rīkojumu Lietuvas robežsargi migrantiem liek doties atpakaļ.

No gada sākuma līdz šim rīkojumam Lietuvā tika aizturēti vairāk nekā 4100 nelegālo migrantu, bet kopš rīkojuma stāšanās spēkā šķērsot robežu neatļautās vietās liegts vairāk par diviem tūkstošiem ārvalstnieku.

Lietuvas amatpersonas norāda, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri abu valstu robežai, jo Lietuva atbalsta Baltkrievijas demokrātisko opozīciju un ir sniegusi patvērumu tās līderei Svjatlanai Cihanouskai.

Pasaulē

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.