NATO un Krievija Lisabonas samitā atzinušas, ka atsaluma periods to attiecībās beidzies, un vienojušās par turpmāku sadarbību, bet Maskava uzvērusi, ka aliansei pret to jāizturas kā pret līdzvērtīgu partneri.
"Pagātnes rēgus, kas mūs vajāja pārāk ilgu laiku, šodien mēs esam ne vien apglabājuši - mēs esam tos izdzinuši," paziņojis alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens preses konferencē pēc sestdien notikušā pirmā NATO un Krievijas samita vairāk nekā divu gadu laikā. "NATO dalībvalstis un Krievija šodien vienojušās, ka mums pastāv daudzi drošības apdraudējumi, taču mēs neapdraudam viens otru."
"Atsaluma un savstarpēju pretenziju periods Krievijas un NATO attiecībās beidzies. Puses pateikušas viena otrai visu, ko līdz šim gribējušas, taču baidījušās teikt, un tagad raugās nākotnē ar optimismu," Portugāles galvaspilsētā izteicies Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs. Pēc viņa sacītā, pušu attiecības kļuvušas "tuvākas un daudz caurredzamākas, daudz prognozējamākas", un šo attiecību potenciāls "vēl nebūt nav izsmelts".
"Mēs pārstartējam attiecības starp NATO un Krieviju. Mēs saskatām Krievijā nevis pretinieku, bet gan partneri un sabiedroto cīņā par drošību visā pasaulē," piebildis ASV prezidents Baraks Obama.
Lisabonā apstiprinātajā NATO jaunajā stratēģiskajā koncepcijā, kas ietver arī vienošanos par Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidi, norādīts uz nepieciešamību šajā jautājumā sadarboties ar Krieviju.
Sestdien NATO un Krievijas samitā panākta vienošanās pētīt šīs sadarbības iespējas un kopīgi izvērtēt draudus drošībai. Tomēr, kā uzsvēris Medvedevs, Maskava "principā piekritusi" šādai sadarbībai ar stingru noteikumu, ka NATO pret to izturas kā pret līdzvērtīgu partneri. Turklāt Krievija uzskata, ka pati ideja par visai Eiropai paredzētu pretraķešu vairogu vēl "būtiski jānoslīpē".
"Pašām Eiropas valstīm jātiek skaidrībā, kur ir to vieta, kā galu galā izskatīsies Eiropas pretraķešu aizsardzības ideja - īpaši pēc tam, kad tā tiks pabeigta, nosacīti ņemot, līdz 2020.gadam. Mums savukārt jātiek skaidrībā, kur ir mūsu vieta. Un, protams, jābalstās uz noteikumu, ka mūsu dalība ir pilnīgi līdztiesīga - vēl vairāk, tai jābūt balstītai vienīgi uz partnerattiecībām. Nevar būt runas ne par kādu citu dalību vienīgi skata pēc, vienīgi kā mēbelei. Vai nu mēs piedalāmies pilntiesīgi, apmaināmies ar informāciju, atbildam par to vai citu problēmu risinājumu, vai arī nepiedalāmies nemaz," izteicies Krievijas prezidents. "Nu, bet gadījumā, ja mēs nepiedalāmies nemaz, tad saprotamu iemeslu dēl būsim spiesti aizstāvēties. Tieši tāpēc Krievija formulējusi veselu virkni principu, kādā veidā mums piedalīties Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmā."
Krievija arī piekritusi atļaut palielināt tā dēvēto neletālo NATO dzelzceļa kravu tranzīta plūsmu caur savai teritorijai uz Afganistānu un no tās. Konkrēti, pirmo reizi panākta vienošanās par bruņutransportieru pārvadāšanu.
Ka pēc samita izteikusies Vācijas kanclere Angela Merkele, šī diskusija "pavērusi jaunu lappusi Krievijas un NATO sadarbībā". "Mums jāsatuvinās. Ir skaidrs, ka Krievija nerada draudus aliansei. Mums kopā jārēķinās ar vieniem un tiem pašiem globālajiem izaicinājumiem," viņa norādījusi.
Pēc samita Medvedevam bija 15 līdz 20 minūšu gara iepriekš neplānota saruna ar Obamu, kas notika atsevišķā telpā, vienīgi tulka klātbūtnē.
Kā norāda ASV amatpersonas, tikšanās sarīkota pēc Obamas ierosmes, lai mazinātu "domstarpības, kam varētu būt neparedzētas sekas", un bijusi ļoti sirsnīga.
Sarunā cita starpā tika skarts jautājums par stratēģiskā bruņojuma samazināšanas līgumu (START) un izredzēm to ratificēt ASV Senātā.
Obama Medvedevam pastāstījis arī par savu tikšanos ar Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili, norādot, ka "samits paredzēts sarunām ne vien par sadarbību, bet arī par domstarpībām".