Tadžikistāna ceturtdien brīdinājusi, ka tai nav nepieciešamās infrastruktūras, lai izmitinātu lielu skaitu bēgļu no Afganistānas, un vainoja starptautiskās organizācijas nepietiekamā atbalstā.
Tadžikistānas informācijas aģentūra "Khovar" ziņo, ka iekšlietu ministrs Ramazons Hamro Rahimzoda trešdien ticies ar ANO augstākā bēgļu komisāra pārstāvi Tadžikistānā, lai apspriestu bēgļu un humāno krīzi Afganistānā.
Rahimzoda tikšanās laikā norādīja, ka 80% afgāņu ģimeņu, kas pašreiz atrodas pie abu valstu robežas, vēlas iekļūt Tadžikistānā, jo baidās par savu dzīvību.
Rahimzoda piebilda, ka Tadžikistāna ir sagatavojusi apgabalus bēgļu uzņemšanai, taču starptautiskās organizācijas nav piedāvājušas praktisku palīdzību bēgļu izmitināšanai. Tādēļ Tadžikistāna nespēj uzņemt lielu skaitu bēgļu un patvēruma meklētāju.
Ministrs arī norādīja, ka Tadžikistāna ir mierīgā veidā piespiedusi doties atpakaļ uz Afganistānu 5000 Afganistānas militārpersonu, kuri pārbēga uz Tadžikistānu pēc tam, kad valstī varu sagrāba talibi.
Rahimzoda uzsvēra, ka nestabilitāte un pieaugošā humānā krīze Afganistānā var izraisīt teroristu pārvietošanos uz citām valstīm.
Talibu nākšana pie varas Afganistānā ir satraukusi Vidusāzijas valstis, galvenokārt Tadžikistānu, kurai ir aptuveni 1300 kilometrus gara robeža ar Afganistānu.
Uzbekistāna pagājušajā mēnesī paziņoja, ka pēc sarunām ar talibiem atgriezusi Afganistānā aptuveni 150 bēgļus, kas paši izteikuši vēlēšanos doties atpakaļ. Talibi esot garantējuši šo cilvēku drošību.
Neviena no Vidusāzijas valstīm, kas robežojas ar Afganistānu, nav atklājusi, cik afgāņu bēgļu ir uzņēmušas kopš talibu nākšanas pie varas.
Tadžikistāna jūlijā paziņoja, ka ir gatava uzņemt 100 000 bēgļu no Afganistānas, bet pēc tam no šīs solījuma atkāpās, kā vienu no iemesliem minot šķēršļus, ko rada Covid-19.
Atšķirībā no Turkmenistānas un Uzbekistānas, Tadžikistāna, kur atrodas Krievijas militārā bāze, ļāvusi noprast, ka nav gatava vest oficiālas sarunas ar talibiem.