EP priekšsēdētājs: Iespējamie Afganistānas bēgļi samērīgi jāsadala starp ES dalībvalstīm
Eiropai jāgatavojas migrantu vilnim no Afganistānas, bet Eiropas Komisijai (EK) jāparedz soļi, lai viņus samērīgi sadalītu starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, trešdien norādījis Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Dāvids Marija Sasoli.
"[Ietekme], protams, būs, jo tāda situācija, kādu redzam šajās dienās un stundās, neapšaubāmi sekmēs migrantu vilni," preses konferencē Viļņā sacījis Sasoli.
"Tā ir mūsu atbildība, un es uzskatu, ka EK spēs nodrošināt samērīgu [migrantu] sadali starp visām Eiropas valstīm, dalībvalstīm. (..) Domāju, ka to var izdarīt drīz," izteicies EP prezidents.
Pēc viņa sacītā, Eiropai arī būs jāspēj uzņemt tos Afganistānas pilsoņus, kuri strādājuši kopā ar ASV un citu rietumvalstu spēkiem, lai pasargātu viņus no talibu atmaksas.
Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte tikmēr norādījusi, ka pagaidām necentīsies vērtēt iespējamos migrācijas apmērus, bet piebildusi, ka Lietuva bēgļus no Afganistānas pieņems saskaņā ar parastajām tiesiskajām procedūrām.
"Situācija ir sarežģīta. Domāju, ka ES tuvākajās nedēļās tam veltīs ļoti daudz uzmanības. Ļoti gribas cerēt, ka ES izrādīsies sagatavota labāk nekā Lietuva bija gatava tam, kas notika pie mums - bet notika ne jau saistībā ar pārmaiņām politiskajā laukā kā Afganistānā, bet tādēļ, ka vienas [valsts] režīms nolēmis izmantot cilvēkus no citām valstīm, lai izdarītu spiedienu uz ES. Manā skatījumā tie ir divi dažādi stāsti," viņa sacījusi.
Pēc tam, kad Afganistānas galvaspilsēta Kabula svētdien nonāca talibu rokās un valsti atstāja līdzšinējais prezidents Ašrafs Gani, tūkstošiem citu afgāņu, kas sadarbojušies ar līdzšinējo režīmu un starptautisko militāro kontingentu, bažījoties par savu dzīvību, arī cenšas pamest valsti.
Jau ziņots, ka Lietuva, kas pēdējā laikā pati saskārusies ar nopietnu nelegālās migrācijas krīzi, apsver iespēju pārvest pie sevis afgāņu tulkus, kuri savulaik palīdzējuši Afganistānā dislocētajiem Lietuvas karavīriem.
Lietuvas amatpersonas norāda, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri abu valstu robežai, jo Lietuva atbalsta Baltkrievijas demokrātisko opozīciju un ir sniegusi patvērumu tās līderei Svjatlanai Cihanouskai.
Kopš šā gada sākuma aizturēto nelegālo imigrantu kopskaits Lietuvā pārsniedzis 4100, bet no 3.augusta saskaņā ar iekšlietu ministres Agnes Bilotaites rīkojumu Lietuvas robežsargi migrantus, kas nelegāli ierodas Lietuvā no Baltkrievijas, piespiež doties atpakaļ.
EP priekšsēdētājs trešdien kopā ar Baltijas valstu parlamentu spīkeriem iepazinās ar situāciju pie Lietuvas robežas ar Baltkrieviju saistībā ar nelegālās migrācijas pieaugumu no šīs valsts.