Vācija gatavojas afgāņu bēgļu uzņemšanai

© AFP/Scanpix

Trešdien no Kabulas izlidojusi kārtējā vācu lidmašīna, ar kuru no Afganistānas tiek evakuēti 180 Vācijas pilsoņi un afgāņi, kuri vēlas pamest valsti pēc talibu atgriešanās pie varas, pavēstījusi Aizsardzības ministrija.

Transporta lidmašīna no Kabulas devusies uz kaimiņos esošās Uzbekistānas galvaspilsētu Taškentu.

Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka tā "evakuē tik daudz Vācijas pilsoņu, vietējā personāla un citu apdraudēto personu," cik var, un darīs to tik ilgi, cik spēs.

Līdz šim ar vācu lidmašīnām drošībā nogādāti vairāk nekā 400 cilvēki, tviterī pavēstījusi ministrija. Kopumā trešdien plānoti četri šādi evakuācijas lidojumi no Kabulas uz Taškentu.

Paredzēts, ka cilvēkus, kas nogādāti Taškentā uz Vāciju pārvedīs lidsabiedrība "Lufthansa", kuras pirmā lidmašīna no Uzbekistānas Vācijā nosēdās jau pirmdienas rītā.

Ar šo reisu Vācijā tika nogādāti aptuveni 130 cilvēki, pamatā vācieši un to valstu pilsoņi, kuriem ieceļošanai valstī nav jākārto nekādas formalitātes.

Visi afgāņi, kas atradās lidmašīnā, tiks nogādāti uzņemšanas centrā Hamburgā, vēta Vācijas federālā policija. Kopumā pirmajā grupā bija 17 līdz 19 personas ar Afganistānas pasēm, un tagad par tām atbildīga ir Federālā migrācijas un bēgļu pārvalde (BAMF).

Ziemeļreina-Vestfālene, Vācijas federālā zeme ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, jau paziņojusi, ka uzņems 1800 afgāņu bēgļu.

Zemes premjerministra kanceleja pavēstījusi, ka 800 vietas atvēlētas afgāņiem, kurus Afganistānā pēdējos gadu laikā nodarbinājušas vācu organizācijas, bet atlikušās 1000 vietas pamatā paredzētas sievietēm, kas strādājušas cilvēktiesību laukā vai žurnālistikā.

Arī vairākas citas federālās zemes gatavojas nepieciešamības gadījumā uzņem simtiem afgāņu bēgļu.

Pēc tam, kad varu valstī negaidītā tempā sagrābuši talibi, Afganistānu cenšas pamest tūkstošiem afgāņu, un tas Vācijā izsaucis bažas, ka varētu atkārtoties, kas līdzīgs 2015.gada migrācijas krīzei.

Kā liecina aptauja, ko pēc laikraksta "Augsburger Allgemeine" pasūtījuma veicis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "Civey", 62,9% vāciešu ir satraukti par iespēju, ka valstī varētu ierasties liels skaits bēgļu.

Tikai 30% respondentu izteikušies, ka viņus tas nesatrauc, kamēr atlikušie nav varējuši formulēt savu viedokli.

Afganistānas valdības straujā sabrukuma sekas sākušas ietekmēt jau Vācijas iekšpolitiku, un viens no zaļo pārstāvjiem Bundestāgā Džems Ezdemirs pieprasījis vispusīgu Vācijas Afganistānas politikas kļūdu izvērtējumu.

Sarunā ar sabiedrisko radio "Deutschlandfunk" Ezdemirs trešdien pašreizējā situācijā vainojis ārlietu ministru Heiko Māsu, kurš pārstāv sociāldemokrātus (SPD). Zaļo pārstāvis pārmetis ministram Vācijas vēstniecības un Bundesvēra padomu ignorēšanā.

"Ārlietu ministrijas rakstītie ziņojumi par situāciju [Afganistānā] vienkārši ir vēlmju domāšana un neatbilst realitātei uz vietas," norādījis Ezdemirs.

Viņš aicinājis uz pragmātisku pieeju un "runāt ar tiem, kuriem tagad ir kas sakāms".

Vācijas vēstniekam Afganistānā Markusam Pocelam trešdien Katarā paredzēta tikšanās ar talibu pārstāvjiem.

Pasaulē

Krievija sevi ir ilgstoši pasniegusi kā globālu lielvaru, kas uzvar karos un atbalsta savus sabiedrotos, līdz ar to Bašara al Asada režīma krišana Sīrijā šo Krievijas imidžu Tuvajos Austrumos ir pamatīgi iedragājusi, intervijā aģentūrai LETA izteicās Izraēlas pulkvežleitnants, Krievijas informācijas operāciju un Krievijas Tuvo Austrumu politikas eksperts Daniels Rakovs.

Svarīgākais