Kazahstāna ver vārtus nākotnei
Šogad Kazahstānas Republika svin savu valstiskās neatkarības trīsdesmitgadi. Šai laikā valsts ir kļuvusi par ietekmīgu spēlētāju pasaules politikā ar visstraujāk augošo ekonomiku reģionā.
Latvijā vecākās paaudzes cilvēkiem Kazahstāna asociējas ar pasaules lielāko kalnu sporta kompleksu “Medeu” un “Čimbulak”, bezgalīgi plašo stepi, raženajām labības druvām, studentu celtnieku vienībām, lielas naudas nopelnīšanas iespējām, Baikonuras kosmodromu un Semipalatinskas atomieroču izmēģinājumu poligonu.
Mūsdienās Kazahstāna gan Latvijā, gan pārējā ir pasaulē pazīstama kā valsts, kura atteikusies no kodolbruņojuma arsenāla, kā valsts ar jaunu, modernu, plaukstošu galvaspilsētu Nursultanu, kura rekordīsā laikā uzbūvēta stepē praktiski no nulles, kā valsts ar aktīvu, prognozējumu politiku, spēcīgu ekonomiku, pievilcīgu investīciju vidi, saliedētu sabiedrību, sirsnīgiem cilvēkiem, populāriem tūrisma galamērķiem.
Atbruņošanās piemērs
Pēc neatkarības pasludināšanas atklātās demokrātiskās tautas vēlēšanās par pirmo neatkarīgās valsts prezidentu tika ievēlēts Nursultans Nazarbajevs. Jau tobrīd viņam bija uzkrāta milzu pieredze valsts pārvaldes lietās. Vēl pirms Kazahstāna pasludināja nacionālo neatkarību, N. Nazarbajevs 1991. gada 29. augustā izdeva rīkojumu par pasaulē lielākā Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligona slēgšanu. Poligona teritorijā bija veikti apmēram 500 kodolsprādzienu. Labprātīgi atsakoties no kodolbruņojuma Kazahstāna ar savu piemēru mudināja kodolvalstis apzināties iespējamā kodolkonflikta globālās sekas. Tieši pateicoties Kazahstānas iniciatīvai ANO Ģenerālā asambleja 2009. gada 2. decembrī pasludināja 29.augustu par Starptautisko kodolizmēģinājumu apkarošanas dienu (International Day Аgainst Nuclear Tests). Šajā dienā Kazahstānā tiek pasniegtas prēmijas “Par pasauli bez kodolbruņojuma un globālo drošību” .
Kazahstānas ārpolitika turpina audzēt ietekmi un svaru pasaules politikā. Kā viens no ģeopolitikas ietekmēšanas mehānismiem ir šobrīd topošā Pasaules līderu globālā alianse. Pēc Kazahstānas iniciatīvas šajā aliansē kā pasaules problēmu risināšanas eksperti tiks piesaistīti dažādu valstu bijušie prezidenti, premjerministri, izcili populāri pasaulē pazīstami politiķi.
Veiksmes stāsts
Spožs Kazahstānas veiksmes stāsts ir jaunās galvaspilsētas celtniecība.
1994. gadā tika pieņemts lēmums pārcelt Kazahstānas galvaspilsētu no Almati valsts dienvidaustrumos uz valsts ziemeļu daļu. Jau 1997. gada 10. decembrī notika oficiāla galvaspilsētas pārcelšanās uz jauno vietu. 1999. gadā jaunā Kazahstānas galvaspilsēta guva pasaules atzinību - UNESCO balvu “Pasaules pilsēta”. Šāda balva tiek pasniegta jaunām mūsu planētas pilsētām, kuras īsos termiņos guvušas ievērojamus rezultātus sociāli-ekonomiskajā, politiskajā un kultūras attīstībā. Īsā laika periodā tika uzbūvēta modernas valsts galvaspilsētas standartiem atbilstoša infrastruktūra. Būvniecības tempi ir īpašas ievērības cienīgi dēļ skarbā kontinentālā klimata. Nursultanā ziemā termometra stabiņš bieži noslīd zem - 40C, bet vasarā jo bieži pakāpjas virs +40C.
Nursultana Eirāzijas telpā ir viena no visstraujāk augošajām lielpilsētām. Kazahstānas galvaspilsēta kļuvusi par svarīgu pasaules politikas, ekonomikas, kultūras un sporta aktivitāšu centru. Nursultanā 2010. gadā notika vēsturiskais Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) sammits, Šanhajas Sadarbības organizācijas un Islama Sadarbības organizācijas jubilejas sēdes.
Daudzi Latvijas uzņēmēji piedalījās starptautiskajā izstādē “Expo-2017”, Tā noritēja tieši Nursultanā. “Expo-2017 devīze bija “Nākotnes enerģija”.
Reizi trijos gados Nursultanā notiek Pasaules tradicionālo reliģiju līderu kongress. Tajā tiek apspriestas reliģiju, etnisko grupu un civilizāciju globālās mijiedarbības problēmas.
Globālās saliedējošās iniciatīvas
Kazahstāna ir etniski un reliģiski daudzveidīga. Valstī dzīvo 140 dažādas etniskās grupas un brīvi darbojas gandrīz 4000 reliģisko organizāciju, kuras pārstāv 18 dažādas reliģiskās konfesijas. Lielākā etniskā grupa ir kazahi (69,01%). Vēl valstī dzīvo krievi (18,9%), uzbeki (3,3%), uiguri (1,5%), ukraiņi (1,4%), vācieši (1.0%), korejieši (0,6%).
Kopš neatkarības iegūšanas Kazahstāna sāka veidot un nostiprināt brīvu, demokrātisku sabiedrību. Svarīga lomā šajā procesā ir pēc N. Nazarbajeva iniciatīvas 1995. gadā dibinātajai Kazahstānas Tautas Asamblejai. Asamblejas autoritāte ir starptautisks atzīta un augsti novērtēta. Kā savulaik norādījis ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans, Kazahstānas Tautas Asambleja ir “starpnacionālās saskaņas piemērs citām pasaules valstīm stabilai ilgtspējīgai attīstībai”. Pēc ģenerālsekretāra teiktā “pateicoties Kazahstānas Tautas Asamblejas darbībai dižo nāciju veidojošās dažādām etniskām kultūras un reliģiskām grupām tiek nodrošinātas iespējas piedalīties svarīgu viņu dzīvi ietekmējošu lēmumu pieņemšanā”.
Etnisko grupu intereses tiek nodrošinātas ar likumdevēja garantēto pārstāvniecību Kazahstānas parlamenta apakšpalātā jeb Maželisā.
Kazahstāna līdz šim ratificējusi vairāk nekā 180 starptautiskos normatīvi tiesiskos dokumentus par etnisko un starpkonfesionālo attiecību noregulējumu.
Kazahstānas nacionālās vienotības un saskaņas modelis attīstās un pilnveidojas pateicoties pilsoniskajām iniciatīvām, plašajam pilsoniskās sabiedrības un valsts starpinstitucionālajam dialogam.
Pēctecība politikā
2019. gadā N. Nazarbajevu amatā nomainīja speciālists ārlietās, diplomāts, bijušais premjers un Kazahstānas parlamenta Senāta priekšsēdētājs Kasims Žomarts Tokajevs. Jau kandidējot uz augsto amatu viņš pasludināja savas darbības pamatprincipus.
Galvenais no tiem - pēctecība: turpināt pirmā Kazahstānas Republikas Valsts prezidenta iesākto valsts vadības kursu.
Nākamais svarīgais princips - taisnīgums: - nodrošināt visiem iedzīvotājiem vienādas tiesības neatkarīgi no viņu sociālās, etniskās, reliģiskās vai kādas citas piederības. Pēc Valsts prezidenta iniciatīvas šobrīd Kazahstānā tiek īstenotas vērienīgas politiskās un sociāli ekonomiskās reformas ar mērķi stiprināt un attīstīt demokrātiju, pilnveidot pilsoniskos institūtus un celt Kazahstānas iedzīvotāju labklājību.
2021. gada 10. janvārī notika Maželisa un pašvaldību vēlēšanas. Tās bija pirmās vēlēšanas kopš tika ieviesti jaunie noteikumi vēlēšanu sistēmas atklātības, taisnīguma un caurspīdības veicināšanai.
Politisko reformu īstenošanas gaitā Valsts prezidenta uzmanības lokā ietverta valsts pārvaldes modernizācija un valsts ierēdniecības kadru atjaunināšana, kā arī iedzīvotāju sociālās aizsardzības, veselības un izglītības jautājumi. Jau ir pieņemti un tuvākajā laikā vēl tiks pieņemti jauni augšminēto reformu īstenošanai nepieciešamie normatīvie akti.
Trešais Valsts prezidenta pasludinātais princips - progress. Tas nozīmē apņēmību strādāt attīstībai visās dzīves jomās, lai Kazahstāna varētu kļūt par vienu no labklājīgākajām valstīm pasaulē. 2020. gadā Kazahstāna ANO Cilvēkattīstības indeksā starp 189 pasaules valstīm ieņēma 51. vietu. Tas ir augstākais rādītājs starp Neatkarīgo Valstu Savienības zemēm. Kazahstāna šobrīd ierindota grupā ar nosaukumu “Valsts ar ļoti augstu attīstības līmeni”.
Trīsdesmit gadus ilgā sekmīgā Kazahstānas attīstības pieredze var lieti noderēt tām daudzajām pasaules valstīm kuras ceļ sabiedrības labklājību, realizē reformas sabiedrības interesēs, kuru mērķis ir panākt dažādo etnisko reliģisko un ekonomisko interešu grupu vienotu redzējumu par valsts nākotni un tās vietu pasaulē.
Ar šo publikāciju mēs aizsākam informatīvo ciklu par Kazahstānu, par tās īstenotājām un iecerētajām reformām ekonomikā, politikā un kultūrā, par Latvijas un Kazahstānas divpusējām attiecībām.