Olimpisko spēļu atblāzma: tēriņi un Covid-19 izplatība

© Reuters/Scanpix

Pēc pretrunīgi vērtēto pandēmijas laikā notikušo Tokijas olimpisko spēļu noslēguma Japānas galvaspilsēta turpina tikt galā ar spēļu radītajiem tēriņiem un pieaugošo Covid-19 gadījumu skaitu.

Olimpisko spēļu organizatori, kā jau to varēja gaidīt, uzsver, ka spēles cilvēkiem sniegušas cerību un prieka pilnus mirkļus, kā arī to laikā nav konstatēti plaši koronavīrusa uzliesmojumi.

"Šīs olimpiskās spēles spēcīgi parādījušas sporta spēju vienot," preses konferencē pēc lielā notikuma sacīja Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs.

Tomēr Japānai būs nepieciešams ilgāks laiks, lai izvērtētu pretrunīgo spēļu norisi un tiktu galā ar jauniem Covid-19 uzliesmojumiem Tokijā un citviet valstī.

Laikraksts "Asahi Shimbun", kas jau pirms olimpiskajām spēlēm aicināja tās atcelt, lai gan ir to sponsoru pulkā, uzsvēra, ka 15 miljardus ASV dolāru (12,7 miljardus eiro) izmaksājušajā pasākumā tika riskēts ar cilvēku dzīvībām.

"Tika riskēts ar cilvēku dzīvībām, kas pasliktināja situāciju," pirmdien lasāms laikraksta komentārā.

Pēdējās divās olimpisko spēļu norises dienās laikraksta veiktas aptaujas rezultāti liecina, ka 56% aptaujāto Japānas iedzīvotāju atbalsta spēļu norisi, bet 32% pret to iebilst. Tikai 32% aptaujāto atzina, ka viņuprāt spēļu norise ir droša, bet 54% aptaujāto ieviestie drošības pasākumi nepārliecināja.

Pērn paredzētās olimpiskās spēles pandēmijas dēļ tika atliktas, bet šovasar Tokijā tās notika ar stingriem ierobežojumiem, piemēram, iesaistītajiem bija jānēsā sejas aizsargmaskas, spēļu norises vietās pirmo reizi to vēsturē netika ielaisti līdzjutēji, bija aizliegts uzgavilēt sportistiem un apskauties, kā arī sportisti nevarēja pamest olimpisko ciematu un viņiem bija noteikti citi ierobežojumi.

Kad spēles 23.jūlijā sākās, izskatījās, ka Japānas iedzīvotāji ir mainījuši savu noraidošo attieksmi: cilvēki pulcējās pie Olimpiskā stadiona, lai kaut no attāluma vērotu uguņošanu par godu spēļu atklāšanai, daudzi ignorēja līgumu nepulcēties sacensībās, ka notika uz publiskajiem ceļiem, kā arī veikalos tika izpirkti olimpisko spēļu suvenīri.

Japānas laikraksti pirmdien savos komentāros uzteica sportistus, kuri, neskatoties uz spēļu atlikšanu un daudziem ierobežojumiem, parādīja lielisku sniegumu, tika pārspēti olimpiskie un pasaules rekordi, kā arī spēcīgi sevi pieteica vairāki jaunie sporta veidi, piemēram, skeitbords un sērfošana, kas olimpisko spēļu programmā iekļauti pirmo reizi.

Diemžēl vairākiem sportistiem olimpiskās spēles beidzās pat nesākušās, jo pirms došanās uz Tokiju vai pat jau esot tur, viņiem analīzēs tika konstatēta saslimšana ar Covid-19.

Japānas sabiedrības pretestību olimpiskajām spēlēm mazināja mājinieku sportistu panākumi, izcīnot 27 zelta medaļas, kas ir visu laiku labākais Japānas sniegums vasaras olimpiskajās spēlēs. Tāpat Japānas sportisti ieguva arī 14 sudraba medaļas un 17 bronzas godalgas.

Olimpisko spēļu laikā Tokijā un daudzviet valstī izsludināts ārkārtas stāvoklis saistībā ar pieaugošo Covid-19 saslimstību.

Japānā vakcināciju pret Covid-19 pabeigusi tikai trešdaļa valsts iedzīvotāju, bet arvien straujāk izplatās jaunais un lipīgākais vīrusa delta paveids.

Pandēmija un situācija pēc olimpiskajām spēlēm ietekmēs arī Japānas premjerministra Josihides Sugas politisko nākotni pēc oktobrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.

Pasaulē

Igaunija 2026.gadā varētu koncentrēties uz aktīvā dienesta attīstību un būtiski samazināt jauniesaukto skaitu nolūkā uzlabot karaklausības kvalitāti, ierosinājis Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālmajors Andruss Merilo.

Svarīgākais