Ķīniešu fermeris Čengs brida pa ūdeni, kas ir aptuveni līdz celim, velkot aiz muguras beigtas cūkas, kuras piesietas ap potīti. Čengs noslīkušos mājlopus iznīcinās, vēsta Reuters.
Vairāk nekā 100 Čenga cūkas noslīkušas plūdos, kas pagājušajā nedēļā paralizēja Ķīnas centrālo Henanas provinci, bet izredzes uz dzīviem palikušiem mājlopiem ir niecīgas.
"Es gaidu, kamēr ūdens līmenis pazemināsies, lai redzētu, kā rīkoties ar atlikušajām cūkām," sacīja 47 gadus vecais zemnieks no Vangfanas ciemata, kas atrodas apmēram 90 kilometrus (55 jūdzes) uz ziemeļiem no provinces galvaspilsētas Džengdžou.
"Mājlopi dažas dienas ir bijuši ūdenī un tos nemaz nevar ēst. Es nedomāju, ka pat viena cūka tiks atstāta." Čengas saimniecība ir viena no tūkstošiem Henanā, kas slavena ar lauksaimniecību un it īpaši ar cūkgaļas ražošanu.
Provinci pagājušajā nedēļā piemeklēja spēcīgas lietavas, kas izraisīja vissmagākos plūdus gadsimta laikā, pārsteidzot daudzus. "Vienā mirklī mums vairs nav iespēju izdzīvot. Mums nav citu prasmju. Mums vairs nav naudas, lai atkal audzētu cūkas," savā fermā aģentūrai Reuters sacīja Čengs, kurš visu mūžu audzējis cūkas.
"Tas ir tā, it kā debesis būtu nokritušas." Visā ciematā, kur lielākā daļa no citiem 3000 iedzīvotājiem arī audzē cūkas, vistas vai graudus, cilvēki tīrīja atkritumus, ko atstāja palu ūdeņi.
Mirušās cūkas gulēja piepūtušās ūdenī, piesietas pie kokiem, lai tās neaiznestu straume. Ciematā stipri smaržoja pēc dubļiem un pūstošiem līķiem. Plūdos tika zaudēti vismaz 200 000 vistu un līdz 6000 cūku, puse no ciema ganāmpulka, aģentūrai Reuters pavēstīja zemnieki.
Visā Henanā lietavas ir skārušas 1678 lielāka mēroga fermas, nogalinot vairāk nekā miljonu dzīvnieku. Lai gan pēdējos gados Ķīnas cūkkopība ir kļuvusi arvien intensīvāka, miljoniem mazo lauksaimnieku joprojām ir galvenā loma valsts iecienītās gaļas ražošanā.
Pat pēc postošās nāvējošās cūku slimības Āfrikas cūku mēra epidēmijas, kas 2018. un 2019. gadā pārņēma valsti, daudzi lauksaimnieki atgriezās pie cūku audzēšanas un paplašināja savus ganāmpulkus, lai izmantotu augstās cenas.
Čengs sacīja, ka viņam draud zaudējumi aptuveni 30 000 juaņu (4627,13 USD) apmērā, un uztraucas, ka viņš nesaņems nekādu valdības kompensāciju.
Nerunājot par to, ka plūdu dēļ fermeri nespēs sev nodrošināt iztiku, pastāv bažas par dažādu slimību uzliesmojumiem, kas varētu rastie plūdu dēļ. Pagājušajā vasarā spēcīgais lietus un plūdi visas Ķīnas dienvidos tika vainoti par desmitiem Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu - slimība, kas parasti nogalina cūkas, tomēr cilvēkiem nav kaitīga.
"Slimības jautājums ir daudz nopietnāks jautājums nekā tiešie zaudējumi," sacīja Rabobank vecākais analītiķis Pens Čendzjuns.
Cūku mēra vīruss cūkas izkārnījumos un ūdenī dzīvo apmēram 10 dienas un kūtsmēslu bedrēs var izdzīvot līdz 100 dienām. "Viss, kas atrodas kūtsmēslu bedrēs, tika izskalots un izkaisīts apkārt," sacīja Veins Džonsons, veterinārārsts un konsultants Pekinā bāzētajā Enable Ag-Tech Consulting.
Pagājušajā nedēļā Lauksaimniecības un lauku ministrija pašvaldībām nodeva vadlīnijas par to, kā novērst dzīvnieku slimības pēc plūdiem, tostarp pasākumus par līķu iznīcināšanu un fermu dezinfekciju.
Pagaidām gan daži lauksaimnieki pat nav pārliecināti, vai viņi atgriezīsies lauksaimniecībā.
"Pēc tik daudzu gadu darbības zibenīgi viss ir pazudis," sacīja 53 gadus vecais Džans Guandži, kurš zaudēja apmēram pusi sava ganāmpulka. "Es nevēlos audzēt cūkas,” viņš teica.
Iepriekš ziņots, ka nepieredzētajos plūdos, kas piemeklējuši Henaņas provinci Ķīnas vidienē, gājis bojā vismaz 51 cilvēks, paziņojušas varasiestādes.
Līdz piektdienas pusdienlaikam bija evakuēti vairāk nekā 395 000 cilvēku, bet plūdu nodarītie zaudējumi sasnieguši 65 miljardus juaņu (8,5 miljardus eiro).
