Krievija ECT apsūdz Ukrainu par pašas pastrādātiem noziegumiem

 
©TASS/Scanpix

Krievija ceturtdien paziņojusi, ka vērsusies Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) pret Ukrainu, vainojot Kijevu Mailaizijas lidmašīnas bojāejā virs Austrumukrainas 2014.gadā, kā arī krievu un ukraiņi civilpersonu nāvē.

Krievija nosūtīju ECT "starpvalstu prasību pret Ukrainu saskaņā ar Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 33.pantu," teikts ģenerālprokuratūras paziņojumā.

Krievijas prokuratūra tālāk izvērsusi jau sen apnikušos Kremļa melīgos apgalvojumus, kuros Ukrainas varasiestādes vainotas gan to civilpersonu nāvē, ko 2014.gada tautas sacelšanās laikā noslepkavoja Maskavas balstītais toreizējā prezidenta Viktora Janukoviča režīms, gan to cilvēku bojāejā, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainas austrumdaļā.

Maskava sūdzas arī par civilistu bojāeju tās teritorijā, ko it kā izraisījusi Krievijas dienviddaļas apšaudīšana no Ukrainas armijas puses.

"Ukrainas bruņotie spēki veic naidīgas darbības, kas rada reālus draudus to Krievijas pilsoņu dzīvībai, kas dzīvo pierobežas reģionos, un spiež tūkstošiem Ukrainas pilsoņu meklēt patvērumu Krievijā," teikts paziņojumā.

Maskava Ukrainu vaino arī to 298 cilvēku nāvē, kas gāja bojā, nogāžoties Malaizijas aviolainerim "Boeing 777", kuru, kā pierādījusi izmeklēšana, virs Austrumukrainas notrieca Kremļa uzturētās kaujinieku bandas, kuru rīcībā Krievijas armija bija nodevusi zenītraķešu iekārtu "Buk".

Pēc Maskavas domām, šajā noziegumā vainojama Kijeva, jo tā nebija slēgusi savu gaisa telpu Krievijas izraisītās karadarbības dēļ.

Krievija sūdzas arī par tā dēvēto krievvalodīgo un viņu uzņēmumu diskrimināciju Ukrainā, kā arī par Kijevas atteikšanos piegādāt ūdeni Maskavas okupētajai un anektētajai Krimas pussalai.

Ukraina kopš tai piederošās Krimas pussalas aneksijas 2014.gadā atrodas faktiskā karastāvoklī ar Krieviju.

Turklāt Krievija pēc Krimas ieņemšanas iebrukusi arī kontinentālajā Ukrainas teritorijā. Šobrīd Maskavas apbruņotās un finansētās kaujinieku bandas kontrolē plašas teritorijas Donbasā Ukrainas austrumos.

Pēc mierīgāka perioda pērn, šī gada sākumā karadarbība atkal saasinājās, un aprīlī Krievija savilka pie Ukrainas robežām un Krimā 100 000 vīru lielu armijas grupējumu, raisot bažas par pilna mēroga karadarbības atsākšanos.

Maskava gan apgalvoja, ka pie robežas koncentrētās vienības piedalās militārajās mācībās, un ka tā esot reakcija uz NATO manevriem.

Lai gan Maskava vēlāk paziņoja par savu vienību atvilkšanu uz parastajiem dislokācijas rajoniem, Vašingtona un Kijeva apgalvo, ka daļa Krievijas karaspēka palikusi pie Ukrainas robežām.

Turklāt nesen Kremlis publicējis Krievijas prezidenta Vladimira Putina "sacerētu" vēsturisku apceri, kuru daudzi eksperti tulko kā faktisku teritoriālo pretenziju pieteikumu Ukrainai.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!