Nelegālo imigrantu badastreiks apdraud Beļģijas valdību

Vairāki simti nelegālo imigrantu, kas jau divus mēnešus Briselē piedalās bada streikā, pieprasot uzturēšanās atļaujas, sākuši atteikties no ūdens, tādējādi tieši apdraudot savu dzīvību un draudot izraisīt Beļģijas valdības krišanu.

Aptuveno 400 nelegālo imigrantu, no kuriem daļa Beļģijā uzturas jau gadiem, kopš 23.maija atsakās no pārtikas. Divas trešdaļas no viņiem piektdien nolēmušas atsacīties arī no ūdens.

Labdarības organizācija "Mediķi bez robežām" (MSF), kas rūpējas par streikotājiem, kuri izvietojušies divās universitātēs un kādā no baznīcām, paziņojusi, ka tie var nomirt tuvāko dienu laikā. MSF norāda, ka daudzi no imigrantiem zaudējuši cerības un ka tos vajā domas par pašnāvību.

Premjerministrs Aleksandrs de Kro atteicies piemērot streikotājiem jebkādus izņēmumus no standarta patvēruma piešķiršanas vai imigrācijas procedūras.

Taču divas no koalīcijā pārstāvētajām partijām - sociālisti un zaļie - paziņojušas, ka premjers esot nepietiekami elastīgs un pārāk turoties pie likuma. Abas kreisās partijas piedraudējušas, ka gadījumā, ja kāds no imigrantiem nomirs, tās izstāsies no koalīcijas, izraisot valdības krišanu.

Nelegālie imigranti pamatā ieradušies no Dienvidāzijas un Ziemeļāfrikas, un daži no viņiem Beļģijā uzturas jau ilgāk nekā desmit gadus.

Sākoties Covid-19 pandēmijai, daudzi no nelegālajiem imigrantiem ir zaudējuši iztiku, jo kafejnīcas, restorāni un citi uzņēmumi, kas deva iespēju nelegāļiem piepelnīties, pārtrauca darbu, bet legālā statusa trūkums tiem liedza pieprasīt pandēmijas pabalstus.

Valsts ministrs imigrācijas un patvēruma jautājumos Semijs Mahdi ir iecēlis starpnieku šo jautājumu risināšanai, kā arī izveidojis informācijas punktu, kur nelegālie imigranti var uzzināt par savām tiesībām un iespējām iegūt legālu statusu.

"Mēs negrasāmies īstenot atsevišķu politiku cilvēkiem, kuri streiko vai ieņem ēkas," uzsvēris Mahdi. "Mūs valstī ir 150 000 nedokumentētu imigrantu, un nebūtu pareizi pret 400 izturēties citādi."