Rinkēvičs: Krievijas agresīvās militārās darbības pie robežām apliecina drošības izaicinājumus
Ir jāsaglabā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) aizsardzības un atturēšanas centrālā loma, ko papildina krīžu vadība un partnerības, tikšanās laikā ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Kā aģentūrai LETA norādīja Ārlietu ministrijā, Rinkēvičs ar Stoltenbergu tikušies, lai pārrunātu NATO Briseles samita rezultātus, gaidāmo NATO ārlietu ministru sanāksmi Rīgā, kā arī starptautisko drošības situāciju reģionā un pasaulē.
Tikšanās laikā Rinkēvičs pauda gandarījumu par veiksmīgo NATO Briseles samitu šī gada jūnijā, kas apliecināja transatlantisko vienotību un apņemšanos turpināt stiprināt aliansi nākamajā desmitgadē un pateicās ģenerālsekretāram par personīgo ieguldījumu, vadot "NATO 2030" procesu. Ārlietu ministrs pauda atbalstu NATO kopējā finansējuma palielināšanai un NATO spēku gatavības palielināšanai, kas esošajos ģeopolitiskajos apstākļos, ir būtiska.
Puses pārrunāja gaidāmo NATO ārlietu ministru sanāksmi Rīgā, kas plānota šogad decembrī. Tāpat amatpersonas pārrunāja NATO Stratēģiskās koncepcijas pārskatīšanu. Ministrs pauda nostāju, ka NATO Stratēģiskajai koncepcijai ir jābūt visaptverošai, ņemot vērā dažādos draudus un izaicinājumus, vienlaikus esošā drošības vide pamato uzsvaru uz kolektīvo aizsardzību kā NATO primāro pamatuzdevumu.
Runājot par drošības izaicinājumiem reģionā, Rinkēvičs tikšanās laikā atzīmēja, ka Krievijas agresīvās militārās darbības pie Baltijas valstu robežām un pret Ukrainu, kā arī pieaugošā militārā ietekme Baltkrievijā apliecina drošības izaicinājumus, ar kuriem nemitīgi saskaras reģions. Tāpat ir rūpīgi jāseko līdzi gaidāmajām Krievijas stratēģiska līmeņa mācībām "Zapad-2021", kas norisināsies septembrī un rada papildu bažas, ņemot vērā sarežģīto situāciju Baltkrievijā.