Ceturtdien notika ilga saruna starp ASV valsts sekretāri Hilariju Klintoni un Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu, tomēr viņiem neizdevās rast risinājumu, kas ļautu atsākt strupceļā nonākušās Tuvo Austrumu miera sarunas.
Vispārīgajā kopīgajā paziņojumā, kas tika izplatīts pēc septiņas stundas ilgušajām sarunām, nav nekas minēts par ebreju apmetņu būvniecības jautājumu, kurš nobremzējis kārtējo mēģinājumu panākt pastāvīgu mieru starp izraēliešiem un palestīniešiem.
"Premjerministrs un [valsts] sekretāre vienojās, ka svarīgi turpināt tiešās sarunas, lai sasniegtu mūsu mērķus," teikts paziņojumā.
Tiešās sarunas nonāca strupceļā jau neilgi pēc to uzsākšanas septembrī, kad beidzās Izraēlas noteiktais moratorijs ebreju apmetņu būvniecībai okupētajā Rietumkrastā, jo palestīnieši atsakās atgriezties pie sarunu galda, kamēr celtniecība atkal netiks iesaldēta.
ASV prezidents Baraks Obama un Klintone bija vieni no aktīvākajiem starptautiskās sabiedrības pārstāvjiem, kas izteikuši asu kritiku par šonedēļ izziņoto Izraēlas ieceri uzsāk vēl 1300 jaunu mājokļu celtniecību okupētajā Austrumjeruzalemē, kuru palestīnieši vēlas padarīt par savas jaundibināmās valsts galvaspilsētu.
Savukārt palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abass ebreju apmetņu būvniecības jautājuma apspriešanai pieprasīja sasaukt ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi, tādējādi vēl vairāk apgrūtinot Vašingtonas mēģinājumus glābt miera procesu.
Klintones un Netanjahu sarunas Ņujorkā divas stundas norisinājās aci pret aci, bet vēlāk viņiem piebiedrojās citas amatpersonas.
Tikmēr Rāmallā, kur palestīnieši pieminēja sesto gadskārtu kopš Jasira Arafata nāves, Abass paziņoja, ka viņš Obamu turēs pie vārda, pieprasot pildīt septembrī izteikto solījumu, ka palestīniešu valsts tiks izveidota gada laikā.
"Mēs šo paziņojumu uzskatām par saistībām, kuras uzņēmies prezidents Obama, nevis tikai par saukli, un mēs ceram, ka nākamajā gadā viņš mums neteiks: "Mēs atvainojamies, mēs nevarējām," uzsvēra Abass.