Paredzēts, ka 10. oktobrī Šveicē Turcijas un Armēnijas ārlietu ministri parakstīs vienošanos par diplomātisko attiecību atjaunošanu un robežu atvēršanu starp abām valstīm.
Tomēr Turcijas premjers Redžeps Tajips Erdoans, kurš paziņojis par vienošanās panākšanu, uzsvēris, ka dokumentus gaida ļoti ilga un sarežģīta ratifikācija abu valstu parlamentos.
BBC atgādina, ka atkusnis Armēnijas un Turcijas attiecībās sākās aprīlī, kad abas valstis ar Šveices starpniecību parakstīja tā dēvēto Ceļa karti, kas paredz kopš 1993. gada iesaldēto attiecību normalizāciju. 14. oktobrī Turcijā vizītē ieradīsies Armēnijas premjers Seržs Sarkisjans, un jau iepriekš tika prognozēts, ka abas valstis pirms šīs vēsturiskās vizītes mēģinās panākt kaut ko taustāmu attiecību uzlabošanā. AFP vēsta, ka pagājušonedēļ beidzot saskaņots dokumentu teksts. Sīkākas detaļas netiek atklātas, taču, spriežot pēc visa, dokumentā tikai konstatēta attiecību atjaunošana, taču tas ne tuvu neatrisinās domstarpības, kas valda starp abām valstīm.
Tieši šis iemesls varētu apgrūtināt dokumenta ratificēšanu parlamentos, jo nacionālistiski noskaņotie spēki gan Armēnijas, gan Turcijas parlamentā jau iepriekš pārmetuši savām valdībām "nepieņemamu piekāpšanos būtiskos jautājumos".
Piemēram Armēnija nav apmierināta ar to, ka Turcija joprojām atsakās atzīt Pirmā pasaules karā notikušās armēņu masu slepkavības par genocīdu. Jāatgādina, ka, pēc armēņu aplēsēm, slaktiņā gājuši bojā aptuveni 1,5 miljoni armēņu. Savukārt Turcija uzskata, ka upuru skaits nav pārsniedzis pusmiljonu cilvēku, turklāt sadursmēs ar armēņiem gājuši bojā aptuveni tikpat daudz turku, kuri mēģinājuši nosargāt Osmaņu impērijas teritoriālo nedalāmību. Jāpiebilst, ka daudzas pasaules valstis šajā jautājumā ir vienisprātis ar Armēniju, tomēr diplomātisku apsvērumu dēļ nevēlas uzspiest Turcijai savu viedokli.
Ziņas, ka tiks izveidota kopīga vēsturnieku komisija, kas pētīs šo jautājumu, saniknojusi radikālos spēkus Armēnijā, kuri uzskata, ka šādā veidā tiek apstrīdēts notikumu armēņu interpretācijas patiesums.
Savukārt Turcijas opozīcija uzsvērusi, ka jautājums par diplomātisko attiecību atjaunošanu un robežu atvēršanu ir saistāms ar noregulējumu Kalnu Karabahā un jebkāda cita vienošanās tiks uzskatīta par Turcijas tradicionālās sabiedrotās Azerbaidžānas interešu nodevību.
AFP prognozē – kamēr netiks novērots progress Armēnijas un Azerbaidžānas attiecībās, dokumenta ratificēšana Turcijas parlamentā ir ļoti apšaubāma. Tas savukārt var aizņemt ļoti ilgu laiku, un vairāki analītiķi jau nodēvējuši parakstāmos dokumentus par simboliskiem.
Daudzviet pašreizējā formālā Turcijas un Armēnijas attiecību uzlabošanās jau pa pusei ironiski tiek dēvēta par futbola diplomātiju. Proti, abu valstu futbola izlases ielozētas vienā kvalifikācijas grupā un cīnās par ceļazīmēm uz 2010. gada pasaules čempionātu, kas notiks Dienvidāfrikas Republikā. Pagājušā gada rudenī, kad Erevānā notika pirmā komandu spēle, uz to bija ieradies Turcijas premjers, kuram šī bija pirmā vizīte Armēnijā.
Tagad atbildes vizītē jādodas Armēnijas premjeram, taču S. Sarkisjans vēl vasaras nogalē paziņoja, ka tikai un vienīgi futbola dēļ Turciju apmeklēt negrasās, norāda Gazeta.Ru. Tas arī bijis viens no iemesliem kādēļ dokumenti tik ātri saskaņoti.