27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārstāvji un Eiropas Parlaments (EP) panākuši provizorisku vienošanos par ES lauksaimniecības politikas reformu.
Vienošanās panākta pēc garām sarunām, kurās galvenās domstarpības radīja vides aizsardzības jautājumi.
"Vienošanās paver ceļu vienkāršākai, taisnīgākai un videi draudzīgākai KLP [kopīgajai Lauksaimniecības politikai], kas nodrošinās ilgtspējīgu nākotni Eiropas lauksaimnieki, " paziņoja ES prezidējošā valsts Portugāle.
EK viceprezidents Franss Timmermanss sacīja, ka šī vienošanās sāk īstu pagriezienu pretī zaļākai un taisnīgākai kopējai lauksaimniecības politikai.
"Tā nav perfekta, bet tas tomēr ir liels solis pareizajā virzienā," viņš piebilda.
Vienošanās vēl jāapstiprina ES dalībvalstu lauksaimniecības ministriem, kas varētu notikt jau pirmdien.
Kopējās lauksaimniecības politikas jaunais budžets aptver laika periodu no 2023.gada līdz 2027.gadam. Kopējais budžets ir 387 miljardi eiro un ietver arī divu gadu pārejas periodu 2021.gadā un 2022.gadā, par kuriem jau ir panākta vienošanās.
Budžetā 270 miljardi eiro atvēlēti tiešai palīdzībai Eiropas lauksaimniekiem.
ES 27 dalībvalstis apstiprināja kopējās lauksaimniecības politikas reformu jau pērnā gada oktobrī, bet vēl bija jāpanāk vienošanās ar EP deputātiem par detaļām.
Vienošanos līdz šim galvenokārt kavēja panākt domstarpības par īpašajām piemaksām lauksaimniekiem, kuri saimnieko videi draudzīgāk.
EP deputāti sākotnēji vēlējās, lai šīm piemaksām tiek atvēlēti vismaz 30% no tiešajiem maksājumiem, bet ES dalībvalstis uzstāja uz 20%. Rezultātā tika nolemts šīm piemaksām atvēlēt 25% gadā.
EP deputāti un ES dalībvalstu pārstāvji arī vienojās sodīt lauksaimniekus, kuri neievēro strādājošo tiesības. Viņiem varēs tik samazināti maksājumi.
Vides aizstāvji kritizējuši šo vienošanos, uzskatot, ka lauksaimniekiem būtu jāizvirza lielākas prasības attiecībā uz vides aizsardzību.