Vācijā otrdien atzīmē 21.gadadienu kopš kritis Berlīnes mūris, kas 28 gadus bija aukstā kara un kontinenta sašķeltības simbols un atdalīja Rietumberlīni no tā sauktās Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR).
Šo Berlīnes mūra krišanas gadadienu Vācijā atzīmēs daudz pieticīgāk nekā iepriekšējo, kad uz jubilejas svinībām ieradās politiķi no visas pasaules. Vairāki pasākumi tomēr notiks: ir paredzēti svētku dievkalpojumi, bet Berlīnē tiek organizēts Eiropas politikas problēmām veltīts pirmais kongress, kurā uzstāsies Eiropas Savienības prezidents Hermans van Rompejs.
Berlīnes mērs Klauss Vovereits atklās "1989.gada 9.novembra laukumu", kas atrodas tur, kur savulaik izvietojās kancleres Angelas Merkeles minētais kontrolpunkts "Bornholmer Strasse". Laukumā notiks tautas svētki.
Berlīnes mūris tika uzcelts saskaņā ar VDR Ministru padomes lēmumu. Naktī uz 1961.gada 13.augustu, sākot robežbūvju ierīkošanu, tika slēgtas vairāk nekā 130 ielas un ceļi, astoņas pilsētas elektrovilciena "S-Bahn" līnijas, četri metro maršruti.
Pilsētā siena tika izveidota no betona blokiem, bet aiz tās robežām - no metāla režģa. Sienas kopgarums sasniedza 155 kilometrus, bet augstums - līdz 3,6 metriem. VDR un Rietumberlīnes robežu apsargāja vairāk nekā 11 000 robežsargu.
Berlīnes mūris krita 1989.gada 9.novembrī, valdībai pakļaujoties VDR iedzīvotāju protestiem. Pagājušajā jubilejas gadā atmiņās par tām dienām kādā intervijā dalījās arī Merkele. Pēc viņas stāstītā, tas "mums Austrumvācijā kļuva par neaprakstāmu notikumu" un "nozīmēja Aukstā kara beigas".
Tajā dienā Merkele televizorā skatījās Gintera Šabovska preses konferenci. Viens no VDR vadītājiem, Vācijas Sociālistiskās vienības partijas politbiroja loceklis negaidīti paziņoja, ka nekavējoties stājas spēkā rīkojums par VDR pilsoņu brīvu izbraukšanu uz Rietumberlīni.
Vakarā Merkele uzzināja, ka robežkontroles punkts Bornholmas ielā ir atvērts. "Es tūlīt skrēju uz turieni un, tāpat kā tūkstošiem citu cilvēku, šķērsoju robežu uz Rietumiem," atcerējās kanclere. "Tāpat kā visi pārējie, es jutu neizsakāmu prieku."
Vācijas prezidents Kristiāns Vulfs pirmdienas vakarā Berlīnes mūra krišanu nodēvēja par "vislaimīgāko brīdi pēc Otrā pasaules kara beigām".
Tagad no mūra atlikuši vien daži iecirkņi, kuru kopējais garums sasniedz divus kilometrus. Saglabājušies 22 sienas fragmenti un trīs sargtorņi ieguvuši vēstures pieminekļu statusu, turklāt pirmais no tiem to ieguva jau 1990.gadā.
Vispazīstamākais fragments atrodas galvaspilsētas Frīdrihshainas rajonā, kur izveidojusies galerija "East Side Gallery". Tieši šo fragmentu 1990.gadā apgleznoja mākslinieki un tas kļuva par vienu no Vācijas galvaspilsētas ievērojamākajām vietām.