Lietuva gribētu jau šomēnes vienoties ar Latviju un Igauniju par efektīvu Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES) ražotās elektroenerģijas boikotu un cer uz šāda risinājuma iespējamību, lai gan abu pārējo Baltijas valstu attieksme pret šo Lietuvas mērķi ir diezgan vēsa un nevērīga, atzinis Lietuvas elektropārvades tīklu operatora "Litgrid" ģenerāldirektors Roks Masjulis.
Intervijā ziņu aģentūrai BNS viņš norādījis, ka uzskata par iespējamu atklātu dialogu un vienošanos, tomēr nav noskaņots izlikties, ka situācija Baltijas valstu sarunās par elektroenerģijas trīspusējās tirdzniecības metodiku pašlaik ir laba.
Kā uzskata Masjulis, progress pušu sarunās būtu iespējams, ja tajās iesaistītos triju valstu politiķi, kas spētu paraudzīties plašāk, "noliekot pie malas enerģētiķu domstarpības un vecus pāridarījumus un sēžoties risināt jautājumu pēc būtības."
"Jautājums ir stipri vien politisks, tādēļ mēs tālu netiksim, ja vienkārši atstāsim operatorus cīkstēties par to," spriedis "Litgrid" vadītājs, kas šai amatā stājies pirms trim mēnešiem, bet savulaik bijis Lietuvas enerģētikas ministrs un pēc tam arī satiksmes ministrs.
Pēc viņa teiktā, Lietuva no gada sākuma līdz 24.maijam netieši samaksājusi Baltkrievijai par elektroenerģiju 16 miljonus eiro, pārkāpjot Seima pieņemto likumu, kas paredz ierobežot elektroenerģijas importu no Astravjecas AES un citām nedrošām kodolstacijām trešajās valstīs.
"Mēs gribam vērst uzmanību uz to, ka elektroenerģijas plūsmā no Krievijas ir paslēpts Astravjecas eksports, un ilgāk izlikties to neredzam būs grūti," izteicies Masjulis. "Likums joprojām tiek pārkāpts, un tādu situāciju nespēj uz ilgāku laiku piesegt arī šī "vīģes lapa" - tas, ka Latvija saņēmusi no Krievijas tirdzniecības palātas apliecinājumu, ka tirdzniecībā ar Krieviju nesaņem Baltkrievijā ražotu elektroenerģiju."
Viņš norādījis, ka Lietuva vērsusies pie Latvijas operatora - AS "Augstsprieguma tīkls" (AST), bet tam pagaidām nav bijis taustāmu rezultātu un saņemtā atbilde izskatījusies drīzāk pēc atrakstīšanās.
"Mēs, protams, uzturēsim ar viņiem kontaktus, paturot tiesības likt lietā visus no tā izrietošos juridiskos soļus," piebildis "Litgrid" vadītājs.
Tikmēr tirgus operatore "Nord Pool" veic izmeklēšanu, kas jāpabeidz mēneša laikā. "Tad arī skatīsimies, kādi būs atzinumi," viņš sacījis.
Vaicāts, vai abu pārējo Baltijas valstu attieksmi pret Lietuvas raizēm varētu mainīt pieaugošā spriedze attiecībā uz Baltkrieviju, īpaši tagad, pēc incidenta ar aviokompānijas "Ryanair" lidmašīnas nosēdināšanu Minskā, Masjulis atbildējis, ka, viņaprāt, cerības ir.
Tikmēr uz jautājumu, vai nesaskaņas attiecībā uz Astravjecā ražoto elektroenerģiju nekaitēs Baltijas valstu plāniem sinhronizēt savus elektrotīklus ar pārējās Eiropas tīkliem, viņš atbildējis noraidoši.
"Nedomāju vis. Arī ģimenē mēdz gadīties visādi strīdi, bet kopīgo problēmu risināšanai ģimene apvieno spēkus. Mēs ar latviešiem un igauņiem esam viena ģimene un savā starpā varam cits citam kaut ko pārmest vai pat saskaisties, bet tie ir tikai tādi sadzīves konflikti, kuriem nevajadzētu ietekmēt stratēģiskās lietas. Ticu, ka tā arī nenotiks, vismaz no Lietuvas puses noteikti nē. Es arī tagad neteiktu, ka mēs slikti sastrādājamies ar latviešiem un igauņiem. Ir daudzas lietas, kuras saskaņojam savā starpā, bet šis Astravjecas jautājums mūs šķeļ," atzinis Masjulis.