Kaut gan Vācijas kancleres Angelas Merkeles sapnis ir piepildījies un vēlēšanu rezultāti liecina, ka viņas Kristīgi demokrātiskā savienība (CDU) varēs veidot koalīciju kopā ar liberāļiem no Brīvo demokrātu partijas (FDP), analītiķi norāda, ka valdības veidošana nemaz nebūs viegla.
Vācijas tradīcijas paredz samērā skrupuloza koalīcijas līguma izstrādāšanu, bet vairākos jautājumos CDU un FDP pozīcijas ievērojami atšķiras. Turklāt, neraugoties uz to, ka CDU būs 239, bet FDP – tikai 93 vietas Bundestāgā, tieši mazākais koalīcijas partneris uzskatāms par vēlēšanu lielāko uzvarētāju.
"Šonakt mēs vēl varam svinēt, bet tālāk mums priekšā ir grūts darbs," naktī uz pirmdienu sacīja A. Merkele, uzsverot, ka viņas valdības galvenais mērķis būs atgūšanās no ekonomiskās krīzes un jaunu darba vietu radīšana. Jau tuvākajās dienās tiks uzsāktas koalīcijas sarunas ar FDP, kuras līderim Gido Vestervallem analītiķi prognozē vicekanclera un ārlietu ministra amatus. Interesanti, ka pēckara Vācijā brīvie demokrāti bijuši pārstāvēti gan labējās, gan kreisās valdībās un allaž kontrolējuši ārlietu ministra krēslu.
Tomēr analītiķi teic, ka ne jau cīņa par posteņiem pašlaik būs svarīgākā. "Starp Merkeles konservatīvajiem un FDP ir dažas ievērojamas atšķirības ekonomiskās politikas jomā un gaidāma diezgan nikna cīņa," sarunā ar Reuters sacījis Erfurtes universitātes politologs Ditmārs Hercs. Viņam piekrīt Heino Rulands no organizācijas Ruland Research, kurš norāda, ka tieši brīvie demokrāti, kas guvuši labākos rezultātus pēc Otrā pasaules kara (palielinot savu pārstāvniecību Bundestāgā par 32 mandātiem, salīdzinot ar līdzšinējo parlamentu), zināmā mērā būs noteicēji un viņu idejas CDU kopā ar savu Bavārijas meitas partiju kristīgajiem sociālistiem (CSU) nedrīkstēs ignorēt.
Reuters vēsta, ka abi potenciālie koalīcijas partneri ir vienisprātis par nodokļu sloga mazināšanu, taču brīvie demokrāti uzstāj uz daudz straujākām nodokļu reformām, kas ļautu iedzīvotājiem un uzņēmējiem ieekonomēt aptuveni 35 miljardus eiro. A. Merkeles partija uzskata, ka vairāk par 15 miljardiem eiro lielu samazinājumu valsts pašlaik nevar atļauties, uzsverot, ka nekādā gadījumā nav gatava nodokļu samazināšanas dēļ apcirpt sociālos izdevumus. Arī brīvo demokrātu plāns, kas paredz darba devējiem lielākas tiesības gan jaunu darbinieku pieņemšanā, gan atlaišanā, konservatīvajiem neesot gluži pieņemams, jo apdraudot darba ņēmēju tiesības. Brīvos demokrātus savukārt neapmierina pēdējos gados īstenotā prakse, kad armija tiek iesaistīta sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, nepieciešamības gadījumā sniedzot palīdzību policijai. Liberāļi arī uzsvēruši, ka valsts nedrīkstētu kontrolēt iedzīvotāju privāto elektronisko saraksti. Atšķirībā no CDU, kas iebilst pret Turcijas uzņemšanu Eiropas Savienībā, FDP pieļauj šādu iespēju, tikai ar nosacījumu, ka Turcija precīzi izpildīs visus iestāšanos kritērijus. Brīvie demokrāti arī iestājušies par profesionālu karadienestu, savukārt CDU vēlas saglabāt iesaukuma sistēmu.