Galvenā ASV Kongresa starpvēlēšanu intriga atrisinājusies par labu prezidentam Barakam Obamam un Demokrātu partijai – tai izdevies iegūt vismaz 51 vietu Kongresa augšpalātā jeb Senātā, tādējādi saglabājot tur nelielu, bet vairākumu.
Toties Pārstāvju palātas vēlēšanās demokrātus gaidījusi īsta sagrāve – republikāņi kontrolēs vismaz 240 no 435 vietām šajā palātā.
Līdzšinējais Pārstāvju palātas republikāņu mazākuma līderis, 60 gadu vecais Džons Bēners, kurš janvārī stāsies palātas spīkera amatā, jau paspējis paziņot, ka vēlēšanu rezultāti "ir Vašingtonas noliegums, lielas valdības noliegums un to politiķu noliegums, kuri atsakās ieklausīties tautā". Pēc viņa domām, vēlētāji devuši skaidru signālu B. Obamam, ka nepieciešama "kursa maiņa" – Dž. Bēners solījis, ka darīšot visu, lai samazinātu ne tikai valdības tēriņus, bet arī tās skaitlisko sastāvu. B. Obama, kurš naktī sazvanījies ar Dž. Bēneru, lai apsveiktu viņu ar ievēlēšanu, izteicies, ka vēloties auglīgu sadarbību ar republikāņiem – tādu sadarbību, kas tiktu realizēta valsts un amerikāņu tautas labā. Pēc politologu domām, fakts, ka demokrātiem izdevies saglabāt savu vairākumu Senātā, dod prezidentam zināmas manevra iespējas, taču tajā pašā laikā ir skaidrs, ka viņam krietni vairāk nekā pirms starpvēlēšanām būs jārēķinās ar opozīcijas viedokli.
Ekspertu skatījumā par galvenajiem vēlēšanu uzvarētājiem uzskatāmi Dž. Bēners un demokrāts, līdzšinējais Senāta vairākuma līderis Harijs Rīds, kurš, neraugoties uz pesimistiskajām prognozēm, tomēr spējis aizstāvēt savu senatora vietu Nevadas štatā. Lielākās neveiksmnieces gods pienākas republikānei Kristīnai O"Donelai, kura zaudēja šķietami drošo vietu Senātā no Delavēras štata. Teju par gada atgriešanos nosaucama demokrāta Džerija Brauna uzvara Kalifornijas gubernatora vēlēšanās – šajā amatā viņš atgriezīsies pēc 28 gadu pārtraukuma un nomainīs slaveno Arnoldu Švarcenegeru. Turpat Kalifornijā vēlētāji referendumā diezgan pārliecinoši noraidījuši Džordža Sorosa atbalstīto iniciatīvu legalizēt marihuānu.