Covid-19 pandēmija aviāciju skāra īpaši smagi, praktiski apstādinot šo gadsimtu veco nozari. Tā kā šobrīd vadošais princips ir ilgtspēja, kuru papildina ambiciozie oglekļneitralitātes emisiju mērķi, joprojām nav atbildes uz virkni jautājumu. Vai šī nozare atgūsies? Kādas inovācijas tiks ieviestas? Kā nozare tiek dekarbonizēta, un kā ilgtspējīga aviācijas degviela maina mūsu priekšstatus par aviāciju?
Neste eksperti ir apkopojuši daudzos izaicinājumus un arī iespējas, ar ko aviācijas nozare saskaras ceļā uz ilgtspējīgu nākotni.
Covid-19 pandēmija ir apturējusi līdzšinējo ceļošanu ar aviopārvadājumiem, un cilvēki, kā arī virkne nozaru visā pasaulē cenšas sadzīvot ar “jauno normālo stāvokli”. Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas dati par aviopārvadājumiem liecina, ka 2020. gada aprīlī pasažieru pieprasījums bija samazinājies par 94,3 %, salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu. Izmaiņas situācijā mūs ir piespiedušas aizdomāties par to, kā aviācijas nozare visā pasaulē risina jaunos, nepieredzētos izaicinājumus, ko radījusi pandēmija, un kā nozarei klājas attiecībā uz apņemšanos nodrošināt oglekļneitrālas emisijas gaisa pārvadājumu jomā.
Gaisa pārvadājumu nozare nenoliedzami ir viena no pasaules inovatīvākajām nozarēm un kopš 20. gadsimta otrās puses, kad komercpārvadājumi kļuva par ierastu lietu, ir piedzīvojusi neticamu izaugsmi. Laikam ejot, arvien lielāka uzmanība tika pievērsta aviācijas radītajai ietekmei uz vidi. Valstis un organizācijas ir izveidojušas tādas nozīmīgas iniciatīvas kā CORSIA — Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas iniciatīvu ar mērķi apturēt aviācijas radīto CO2 neto emisiju pieaugumu, sākot ar 2020. gadu.
Cirium veidotajā ziņojumā par aviopārvadājumu nozari 2020. gadā ir norādīts, ka aviācijas nozare pagājušajā gadā saskārās ar savu līdz šim satricinošāko notikumu. Šie secinājumi bija skarbi, bet ne pārsteidzoši, šodienas acīm raugoties, un parādīja, cik Covid-19 pandēmijai bija graujoša ietekme uz aviācijas nozari — dažu mēnešu laikā nozare tika atmesta atpakaļ 1999. gada līmenī, faktiski atceļot 21. globālās pasažieru plūsmas pieauguma gadu. Pandēmija nenoliedzami īstermiņā pārveidoja situāciju aviācijas jomā, un eksperti par maz ticamu uzskata iespēju, ka nozare tuvākajos gados spēs atgūties.
Tomēr ne viss ir zaudēts. Ja raugāmies uz pozitīvo, redzam, ka pandēmija ir piespiedusi gan nozari, gan ceļotājus koncentrēties uz patiesi svarīgo. No grūtībām rodas iespējas, un tāpat kā daudzas citas nozares, arī aviācija pierāda, ka uzņēmumi, kas ievieš inovācijas, domā radoši un šķietami nepārvaramu grūtību risināšanai izmanto tehnoloģiju sniegtās iespējas, galu galā pārvarēs to visu. Patiesi, nozare var aktīvāk rīkoties oglekļneitrālu emisiju un ilgtspējas mērķu sasniegšanai, izmantojot jau pieejamās tehnoloģijas un izejmateriālus.
Aviācijas nozare ir slavena ar savu spēju pielāgoties. Aviosabiedrības ātri pielāgojās pieprasījuma kritumam, piegādātāji izstrādā jaunus risinājumus pasažieru drošībai, un lidostas iegulda tādās biometrijas tehnoloģijās kā sejas atpazīšana, lai pasažieriem nodrošinātu bezkontakta ceļošanu. Piemēram, lidmašīnu sēdekļu piegādātāja Safran ceļošanas produktu portfelī pēc pandēmijas sākšanās iekļāva polsterētas sēdvietu apmales, bezkontakta durvju risinājumi un sēdekļu atzveltnes nolaišanas pedāļi, savukārt japāņu lidmašīnu aprīkojuma piegādātājs Jamco piedāvā lidmašīnas salona sadalītājus, bezkontakta tualetes poda vākus un atkritumu apstrādes risinājumus.
Papildus inovācijām, kuras orientētas uz pasažieru ērtībām, arī lidmašīnu ražotāja Airbus publiskotie 2020. gada piegāžu dati liecina, ka aviācijas nozare negatavojas padoties. Kaut gan, salīdzinot ar 2019. gadu, piegādes samazinājušās par 34 %, uzņēmums piegādāja 566 komerciālos gaisa kuģus un saņēma simtiem jaunu lidmašīnu pasūtījumus. Aizvadītā gada septembrī Airbus prezentēja trīs koncepcijas pasaulē pirmajai nulles emisiju komerciālajai lidmašīnai, kuras ekspluatāciju varētu uzsākt līdz 2035. gadam.
Progress ir vērojams arī attiecībā uz tādiem šķietami utopiskiem izgudrojumiem kā lidojošie taksometri. Minhenē bāzētais reaktīvo vertikālās pacelšanās un nosēšanās lidmašīnu ražotājs Lilium paplašinās, atverot savu pirmo ražotni ASV, un plāno līdz 2025. gadam pabeigt izstrādi un padarīt pieejamus sabiedrībai savus lidaparātus.
Tehnoloģiju attīstība nereti iet roku rokā ar nepieciešamību vairāk domāt par ilgtspēju. Vadošais aviācijas jomas reportieris Džons Striklends (John Strickland) ir izteicies, ka “viens no lielākajiem izaicinājumiem būs atrast risinājumu aviācijas ietekmei uz vidi.”
Bet vai nozare pandēmijas ietekmē ir attiekusies no vides mērķiem? Nē, tā nav. Ilgtspēja joprojām ir svarīgs aspekts gan aviosabiedrībām, gan nozares piegādātājiem. IATA vecākais viceprezidents biedru ārējo attiecību jomā Sebastjans Mikošs (Sebastian Mikosz) stāsta, ka attiecībā uz ilgtspēju nozare turpina rīkoties proaktīvi. “Mums jau vairāk nekā desmitgadi ir ambiciozi oglekļa dioksīda samazināšanas mērķi. Un, neskatoties uz lielāko krīzi nozares vēsturē, mūsu apņemšanās sasniegt šos mērķus nav mazinājusies. Mēs nenovirzīsimies no mērķa līdz 2050. gadam sasniegt CO2 izmešu samazinājumu līdz pusei no 2005. gada līmeņa.
IATA ilgtspējas stratēģijā nozīmīga loma ir ilgtspējīgai aviācijas degvielai (SAF), un 2020. gadā tika sasniegts nozīmīgs rādītājs — nolidoti 300 000 lidojumi ar SAF.
“Nekas neliecina, ka aviosabiedrības būtu atkāpušās no savas SAF apņemšanās, neskatoties uz pandēmijas ietekmi uz finansēm. SAF ir reāls un pārbaudīti efektīvs produkts — svarīgākais ir ieguldījumi kapacitātes palielināšanai. 2021. gadā tiks paplašināta SAF ražošana, tomēr valdībām ir jārīkojas aktīvāk, lai stimulētu ražotājus uz apjomīgāku ražošanu,” norāda Mikošs. Un kā ceļotāji varētu veicināt plašāku SAF izmantošanu? Viena acīmredzama atbilde būtu iekļaut ilgtspējīgas aviācijas degvielas izmaksas biļešu cenās, kas nozīmētu lielāku pasažieru atbildību par savām emisijām.
Kaut gan dzīvotspējīgu, ilgtspējīgu risinājumu plašāka izmantošana gulstas uz privātā sektora pleciem, pasaules valstu valdībām un starptautiskajām organizācijām ir nozīmīga loma ražošanas veicināšanā un paplašināšanā. Ir nepieciešami saistoši mērķi attiecībā uz emisiju samazinājumu, jo ar kompensēšanu ir par maz. Eiropas Komisija (EK) ir uzņēmusies vadošo lomu, izveidojot ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju, kas nosaka virzību uz fundamentālām transporta sistēmas reformām un politikām SAF pieprasījuma stimulēšanai.
“Daudzi varētu jautāt, vai šobrīd ir īstais brīdis to darīt. Krīzei tik tiešām bija postoša ietekme uz aviācijas nozari, kas nenoliedzami ir kļuvusi par vienu no smagāk cietušajiem,” norāda EK transporta komisāre Adina Veleana.
Eiropas Savienībai (ES) ir skaidra loma SAF tirgus izveides veicināšanā. Ja tiek veidotas politikas, tām sekos ieguldījumi ražošanas kapacitātes palielināšanā. Komisāre Veleana norāda, ka ir pienācis atveseļošanas laiks un mums atveseļošanas process jāuztver kā iespēja mainīties — šādas izmaiņas ļaus Eiropas ražošanai modernizēties, veidot augstas kvalitātes darbvietas, attīstīt jaunus produktus un pakalpojumus un virzīties uz globālu līderību visā vērtības veidošanas ķēdē.
Pēdējos gados mēs esam novērojuši, ka rodas jaunas iniciatīvas ar mērķi dekarbonizēt starptautisko aviāciju. Apvienoto Nāciju Organizācijas aviācijas aģentūras ICAO direktora vietniece vides jautājumos Džeina Hupa (Jane Hupe) informē, ka ir radušās daudzas uz starptautiskās aviācijas dekarbonizāciju vērstas iniciatīvas. Septembrī gandrīz 100 ieinteresētās personas informēja ICAO par ambicioziem plāniem dekarbonizēt starptautisko aviāciju. Turklāt novembrī ICAO rīkoja Aviācijas zaļās atveseļošanas semināru, lai saprastu, kā aviācija varētu dekarbonizēties, un lai parādītu, ka aviācija spēj citām nozarēm palīdzēt samazināt to CO2 emisijas un iesaistīties klimata krīzes risināšanā.
2020. gadā Neste noslēdza SAF piegādes līgumus ar Alaska Airlines, American Airlines, JetBlue un All Nippon Airways. American Airlines vadītājs un izpilddirektors Dags Pārkers (Doug Parker) skaidro, ka aviosabiedrība strādā pie sava mērķa sasniegšanas — līdz 2050. gadam padarīt savas oglekļa emisijas klimatneitrālas.
“Covid-19 ietekmē mēs ātrāk atsakāmies no vecākiem lidaparātiem ar zemāku degvielas patēriņa efektivitāti. Cits svarīgs aspekts mūsu ilgtermiņa ceļā uz oglekļa emisiju samazinājumu ir SAF komerciālās pieejamības un izmantošanas veicināšana, jo tas aprites cikla ietvaros var samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par līdz pat 80 %, salīdzinot ar tradicionālo aviācijas degvielu. Mēs esam apņēmušies nākamajos trijos gados iegādāties 34 miljonus litru SAF degvielas un vienlaikus strādājam pie tā, lai uzlabotu savas darbības degvielas patēriņa efektivitāti.”
Neste biznesa attīstības viceprezidents atjaunojamās aviācijas degvielas jomā Sami Jauhiainens (Sami Jauhiainen) paredz plašas izmaiņas nākotnē, jo īpaši SAF tirgū. “Īstermiņā mums ar SAF ir lieliska iespēja samazināt emisijas, izmantojot jau pieejamu tehnoloģiju un izejmateriālus. Mēs paredzam, ka līdz 2030. gadam pasaulē SAF patēriņš sasniegs līdz pat 10 % no aviācijā izmantotā degvielas apjoma.”
Jauhiainens norāda, ka šī potenciāla palielināšanai mums ir nepieciešama strauja jaunu tehnoloģiju ieviešana. “Manuprāt, nākamajos 5-10 gados mēs pieredzēsim jaunas tehnoloģijas, kas izmanto, piemēram, cietos sadzīves atkritumus un lignocelulozes izejmateriālus. Desmit gadu laikā droši vien arī tehnoloģija enerģijas pārvēršanai šķidrā veidā kļūs komerciāli pieejama, un tas ilgtspējīgas aviācijas degvielas izmantošanai nodrošinās papildu izaugsmes iespējas.”
Neskatoties uz izaicinājumiem, Neste šis ir bijis rosīgs gads. Uzņēmums parakstīja jaunus līgumus ar Air bp un Shell par SAF piegāžu palielināšanu visā pasaulē. 2020. gadā Neste arī parakstīja līgumu ar Finnair, kas pakāpeniski, bet būtiski plāno palielināt SAF izmantošanu. Finnair viceprezidente ilgtspējas jomā Anne Larilahti norāda, ka SAF ieņem svarīgu lomu Finnair stratēģijā un ir nepieciešama nākotnes oglekļneitralitātes mērķu sasniegšanai.
“Finnair ilgtspējas galvenā prioritāte ir atrast veidus, kā būtiski samazināt pašreizējo degvielas patēriņa līmeni, piemēram, samazinot lidmašīnu svaru, lidojot efektīvāk un ieplānojot vairāk tiešo reisu. Tomēr mēs apzināmies, ka SAF ir vienlīdz svarīga mūsu nākotnes oglekļneitralitātes mērķu sasniegšanā. Pandēmijas dēļ Finnair šobrīd izpilda aptuveni 15 % no iespējamiem lidojumiem, tomēr Larilahti norāda, ka līdz ar ceļošanas ierobežojumu mazināšanu paredzama pieprasījuma atgūšanās. “Mēs ne tikai paši iegādājamies SAF, bet arī piedāvāsim klientiem iespēju “nopirkt” vairāk SAF, lai viņi tā varētu kompensēt sava ceļojuma ietekmi uz vidi.”
Jauhiainens stāsta, ka Neste atjaunojamās aviācijas jomā darbojas ilgtermiņā, un Covid-19 ietekme uz uzņēmuma ilgtermiņa stratēģiju ir minimāla. “Mēs turpinām attīstīt piegādes ķēdes un veidot iniciatīvas, kas veicina SAF ražošanas pieaugumu, kamēr tirgi vēl atgūstās.”
Šī gada laikā uzņēmums arī aktīvi sadarbojās ar aviācijas nozari un publiskajām iestādēm, lai palīdzētu veidot politikas un regulatīvo ietvaru, kas nepieciešams SAF ražošanas paplašināšanai. “Mēs esam aktīvi iesaistīti Pasaules Ekonomikas foruma koordinētajā Koalīcijā “Tīras debesis rītdienai””, stāsta Jauhiainens, norādot, ka Neste bija viens no 15 aviācijas nozares pārstāvjiem, kas parakstīja politikas paziņojumu, kurā Eiropas Komisija un Apvienotā Karaliste tiek aicināta 2021. gadā Eiropas līmenī izziņot prasības attiecībā uz SAF piejaukumiem, nosakot pakāpeniski pieaugošus un ambiciozus, bet arī reālistiskus mērķus 2050. gadam.
Neste nesen parakstīja līgumus ar ASV un Āzijas aviosabiedrībām par ilgtspējīgas aviācijas degvielas piegādēm. “Aviācija ir globāla nozare, un klimata pārmaiņas ir globāla problēma. SAF izmantošana palīdzēs aviācijas nozarei samazināt gan tās siltumnīcefekta gāzu emisijas, gan tā saucamo ar CO2 nesaistīto ietekmi uz vidi. Vadošajām valstīm un reģioniem ir jārāda piemērs, pārejot uz ilgtspējīgu aviācijas degvielu.”
Kaut gan pārmaiņām nepieciešams laiks un piepūle, ir pamanāmas aviācijas nozares nākotnes aprises, kas sniedz pietiekamu pamatu optimismam. Pasaules valstu valdības un aviācijas nozare ir apskaužamā situācijā, jo var izmantot eksistējošas tehnoloģijas, piemēram, ilgtspējīgu aviācijas degvielu, lai bruģētu ceļu uz pilnībā dekarbonizētu aviācijas nozari un oglekļneitrālām emisijām.
Lai sasniegtu šos iespējamos, bet sarežģītos mērķus, valdībām, privātajam sektoram un globālajām organizācijām ir kopīgi jāveido apstākļi straujai jaunu risinājumu ieviešanai, kas ļautu ātrāk atgūties no pandēmijas un kļūt vēl spēcīgākiem, vienlaikus izveidojot ilgtspējas tradīcijas nākamo paaudžu priekam.