Francijas, Vācijas un Ukrainas līderi pēc sarunām piektdien aicināja Krieviju atvilkt karaspēku, ko tā koncentrējusi pie Ukrainas robežas un anektētajā Krimā, vienlaikus spriedzei reģionā joprojām nemazinoties.
Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, Francijas prezidentam Emanuelam Makronam un Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim ir "kopīgas bažas par Krievijas karaspēka koncentrēšanu uz robežas ar Ukrainu un nelegāli anektētajā Krimā. Viņi aicināja mazināt šo palielināto karaspēku, lai panāktu situācijas deeskalāciju", teikts Vācijas līderes preses sekretāra paziņojumā.
Savukārt Zelenskis atsevišķi arī aicināja sarīkot samitu, kurā piedalītos viņš, Merkele, Makrons, kā arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, lai mazinātu spriedzi attiecībās ar Maskavu.
"Es vēlos pulcēt mūsu četrus" kopā, lai spriestu par "drošības situācijas jautājumiem Ukrainas austrumos un mūsu teritoriju deokupāciju", pēc sarunām Parīzē ar Makronu, kurās Merkele piedalījās ar video palīdzību, sacīja Zelenskis.
Viņš arī pavēstīja, ka cer nākamnedēļ atjaunot pamieru Donbasā.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši arī plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 13 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Kādēļ Krievija tagad savilkusi karaspēku pie Ukrainas robežām, nav skaidrs. Iespējams, Krievija vēlas pārbaudīt, cik lielu atbalstu jaunā ASV administrācija ir gatava sniegt Ukrainai vai arī vēlas ar jaunu krīzi novērst tautas uzmanību no iekšpolitikas problēmām pirms parlamenta vēlēšanām septembrī. Bet iespējams arī, ka Krievija plāno lielu ofensīvu kopā ar Kremļa atbalstītajām kaujinieku bandām Austrumukrainā, kas būtu visbīstamākais scenārijs.
Kremlis nav noliedzis karavīru pārvietošanu, bet uzsvēris, ka Krievija nevienu neapdraudot. Maskava apgalvo, ka tikai reaģē uz Kijevas provokācijām.
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu šonedēļ apgalvoja, ka karavīri, kas savilkti pie Ukrainas robežām, piedaloties militārajās mācībās, bet ASV diplomāti to apšaubījuši.
Arī Lietuvas un Polijas prezidenti Gitans Nausēda un Andžejs Duda piektdien aicinājuši Krieviju nekavējoties atvilkt karaspēku no Ukrainas robežas.
"Aicinām Krieviju nevilcinoties atvilkt savus spēkus no Ukrainas un Krievijas robežas, īstenot Minskas vienošanās un sadarboties ar Ukrainu, ievērojot starptautiskās tiesības un savstarpēju cieņu," norādījis Lietuvas prezidents.
Abu valstu vadītāji telefonsarunā apsprieduši situāciju Ukrainā un pārrunājuši kopīgas darbības NATO, Eiropas Savienības (ES) un reģiona līmenī, lai atturētu Krieviju no spriedzes eskalācijas.
Sarunā skarts arī nākamnedēļ paredzētais klimata samits Vašingtonā, un Nausēda šajā kontekstā pieminējis Baltkrievijā pie Lietuvas robežas uzcelto Astravjecas atomelektrostaciju, ko Lietuva kritizējusi kā nedrošu, uzsvērdams nepieciešamību ievērot starptautisko kodoldrošības un vides aizsardzības prasību ievērošanu.
Lietuvas un Polijas prezidenti pārrunājuši arī pandēmijas situāciju abās valstīs un vakcinācijas gaitu.
