Obama nelolo ilūzijas saistībā ar Kongresa starpvēlēšanām

"Ja vēlēšanas uzskatīs par referendumu, kurā jānoskaidro, vai cilvēki ir apmierināti ar pašreizējo ekonomisko situāciju, mums, demokrātiem, nebūs labi panākumi. Visiem liekas, ka ekonomika prasa vairāk rīcības, nekā tiek darīts," šodien paredzēto ASV Kongresa starpvēlēšanu priekšvakarā atzinis ASV prezidents Baraks Obama.

Aptauju dati liecina, ka, turpinoties tradīcijai, kas novērojama jau kopš 1989. gada, partija, kura guvusi labākus panākumus prezidenta vēlēšanu gadā, zaudēs Kongresa starpvēlēšanās – pašlaik šķiet, ka demokrāti zaudēs kontroli pār Pārstāvju palātu, bet šīs partijas vairākums Senātā, ja arī saglabāsies, kļūs minimāls.

Šodienas vēlēšanās notiks cīņa par visām 435 vietām Pārstāvju palātā un 37 vietām Senātā, tāpat 36 štatos notiks gubernatoru vēlēšanas un virknē pavalstu tiks rīkoti lokālie referendumi par visdažādākajām problēmām – sākot ar marihuānas legalizāciju Kalifornijā un beidzot ar medību un makšķerēšanas atzīšanu par konstitucionālām tiesībām Arizonā, Ārkanzasā, Dienvidkarolīnā un Tenesī.

Pēc 2006. un 2008. gadā ciestajām sagrāvēm gaidāms, ka republikāņiem izdosies atgūt kontroli pār Pārstāvju palātu. Lai tas notiktu, viņiem jāiegūst par 39 mandātiem vairāk nekā līdz šim, taču aptauju dati, uz kuriem atsaucas AFP, liecina, ka uzvara varētu būt daudz iespaidīgāka un republikāņi iegūs par 45 līdz 70 mandātiem vairāk. Pārņemot kontroli pār Pārstāvju palātu, republikāņi ne tikai spēs bloķēt B. Obamas iniciatīvas attiecībā uz globālās sasilšanas ierobežošanu un imigrācijas sistēmas reformu, bet arī ar palātas komiteju palīdzību uzsākt izmeklēšanas, analizējot Baltā nama pēdējos divos gados pieļautās kļūdas.

"Mēs esam mēģinājuši rīkoties pēc prezidenta Obamas receptes, pēc Vašingtonas receptes. Tas nav devis rezultātu, un pienācis pēdējais laiks rīkoties tā, kā to pieprasa tauta," paziņojis republikānis Džons Bēners, kuram pēc Jaungada, kad sanāks jaunais Kongresa sastāvs, prognozē Pārstāvju palātas spīkera amatu. Gan viņš, gan viņa kolēģi uzsvaru likuši uz neapmierinošo situāciju valsts ekonomikā, pirmām kārtām bezdarba līmeni, kas nostabilizējies pie 9,6% atzīmes un nekrītas, neraugoties uz B. Obamas administrācijas pārstāvju regulārajiem paziņojumiem par ekonomikas atgūšanos. Turklāt pagājušomēnes novērots jauns hipotekāro kredītu krīzes vilnis – tūkstošiem amerikāņu nav spējuši samaksāt kredītus un zaudējuši savus mājokļus.

B. Obama gan katrā izdevīgā brīdī atgādina, ka krīze izcēlās laikā, kad Baltajā namā pie varas bija republikāņu pārstāvis Džordžs Bušs, un pašreizējā administrācija darījusi visu no tās atkarīgo, lai uzlabotu ekonomisko situāciju. Atsaucoties uz finanšu ministrijas pagājušonedēļ publiskotajiem datiem par 2% ekonomisko pieaugumu šā gada trešajā kvartālā un 2,6% lielo patēriņa pieaugumu, B. Obama, kurš nedēļas nogalē apmeklēja vairākas pavalstis, lai atbalstītu demokrātu kandidātus, solījis, ka administrācijas darba rezultāti būs redzami tikai tad, ja vēlētāji atkal atbalstīs demokrātus. "Mēs turpinām izkļūt no lielākās recesijas pēdējo 80 gadu laikā, un mūsu misija ir paātrināt šo atgūšanos, panākt straujāku ekonomikas pieaugumu. Mēs esam gatavi atkal ar darbu nodrošināt miljoniem amerikāņu," Reuters citē B. Obamas sacīto mītiņā Mērilendā.

Amerikāņu analītiķi, piemēram, ekspertu centra Stratfor izpilddirektors Džordžs Frīdmans, atgādina, ka B. Obamam izdevies realizēt vairākus no saviem priekšvēlēšanu solījumiem, piemēram, reformēt veselības aizsardzības sistēmu. Par 122 miljardiem dolāru (salīdzinājumā ar 2009. gadu) samazināts ASV budžeta deficīts, kas gan joprojām ir astronomisks – 1,295 triljoni dolāru. Jau pieņemti likumi par nodokļu samazināšanu vidusšķirai, mazā biznesa atbalstīšanu, vienošanās par nebijušām investīcijām infrastruktūrā. Taču nelaime ir tā, ka šā darba augļus varēs redzēt nākamgad vai vēl pēc gada, bet vēlēšanas ir jau šodien, un to prasmīgi izmanto republikāņi.

Jāpiebilst, ka Afganistānas, Irākas un Irānas jautājumi tāpat kā citas ārpolitikas problēmas priekšvēlēšanu batālijās gandrīz vispār netiek skartas. "Vēlētājus galvenokārt interesē, cik viņiem jāmaksā nodokļos un kā šo naudu tērē. Ja mēs sastādītu vēlētāju interešu sarakstu, pozīcija ārpolitika šajā tekstā būtu labi ja trešajā, bet, iespējams, arī piektajā lappusē," sarunā ar RIA Novosti sacījis kāds Senāta ārlietu komitejas pārstāvis. Līdzīgi izteicies republikānis Ričards Lugars, kurš atsaucies uz Indiānas štatā notikušu aptauju – tikai 2% aptaujāto karu Afganistānā ierindojuši prioritāro tēmu pirmajā piecniekā.

Svarīgākais