Irāna vaino Izraēlu uzbrukumā kodolobjektam Natanzā, kur bojātas urāna bagātināšanas centrifūgas, un brīdinājusi par atriebību.
Irānas Ārlietu ministrijas preses pārstāvja pirmdienas izteikumi ir pirmā oficiālā apsūdzība Izraēlai saistībā ar svētdien notikušo uzbrukumu.
Izraēla nav uzņēmusies atbildību par uzbrukumu, taču Izraēlas mediji, atsaucoties uz avotiem Rietumvalstu izlūkdienestos, ziņo, ka kiberuzbrukumu Natanzas kodolobjektam veicis Izraēlas izlūkdienests "Mossad".
Ja Izraēla tiešām ir atbildīga par notikušo, tas var vēl vairāk saasināt spriedzi starp abām valstīm.
Joprojām nav īsti skaidrs, kas svētdienas rītā notika Natanzā. Sākotnēji Irānas amatpersonas ziņoja, ka kodolobjektā negadījuma dēļ traucēta elektroapgāde, taču neviens nav cietis un nav notikusi radiācijas noplūde. Vēlāk Irāna paziņoja, ka pret tās kodolobjektu Natanzā pastrādāts terorakts.
Irānas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis atzina, ka uzbrukumā cietušas jaunas modernas urāna bagātināšanas centrifūgas, kas ļaus bagātināt urānu ātrāk un lielākā apjomā nekā Irānas pirmās paaudzes iekārtas, ko tai atļauj izmantot 2015.gadā noslēgtā kodolvienošanās ar pasaules lielvarām.
Viņš sacīja, ka Irāna atriebsies Izraēlai par notikušo, bet plašāk teikto nepaskaidroja.
Sestdien Irānas prezidents Hasans Ruhani oficiāli atklāja Natanzā 164 centrifūgu kaskādi, atkal uzsverot, ka Teherānas kodolprogramma vērsta tikai un vienīgi uz mierlaika mērķiem. Atklāšanas ceremonija tika pārraidīta televīzijā, gan nerādot pašu centrifūgu kaskādi.
Tādējādi dažas dienas pēc tam, kad Vīnē sākās sarunas par iespējām glābt apdraudēto kodolvienošanos un panākt, lai tai atkal pievienojas ASV, Teherāna pārkāpusi šajā paktā paredzētās saistības.
Vienošanās, ko Irāna 2015.gadā parakstīja ar ASV, Lielbritāniju, Ķīnu, Franciju, Vāciju un Krieviju, apņemoties ierobežot savu kodolprogrammu apmaiņā pret sankciju atvieglošanu, atrodas uz sabrukuma robežas kopš 2018.gada, kad toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps nolēma, ka Vašingtona no šā līguma izstāsies un atjaunos sankcijas pret Irānas ekonomiku. Pēc ASV lēmuma arī Irāna sāka atkāpties no pakta saistību izpildes.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā Lielbritānijas, Ķīnas, Francijas, Vācijas, Krievijas un Irānas diplomāti tikās Vīnē, lai apspriestu vienošanās nākotni. Sarunās netieši piedalījās arī ASV delegācija. Diplomāti tika informēti par divu ekspertu grupu darbu jautājumos, kas saistīti ar sankciju atcelšanas un kodollīguma izpildes pasākumiem. Eksperti pēta, kādi soļi būtu jāsper Irānai un ASV, lai Vašingtona varētu atgriezties šajā līgumā.
Pēc tikšanās visas puses atzina, ka sarunas sākušās cerīgi.
Izraēla nevēlas šīs vienošanās atdzīvināšanu, un Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu ir solījis darīt visu, lai to nepieļautu.