Kompānijai Google šonedēļ nācies atzīt, ka, vācot datus servisa Street View vajadzībām, tā netīšām savākusi arī informāciju par pavisam konkrētu cilvēku IP un e-pasta adresēm, izmantojamajām parolēm un citus sensitīvus datus.
Turklāt nevis fragmentārus, kā tika apgalvots pavasarī, bet precīzus. Kaut gan Google solās šo informāciju izdzēst, maz ticams, ka tas vairos uzticēšanos Street View projektam, kura realizācija jau tāpat apturēta vairākās pasaules valstīs.
Reuters atgādina, ka kopš 2006. gada, kad tika uzsākts Street View projekts, ar kamerām aprīkotās Google automašīnas izbraukājušas simtiem pilsētu ielas vairāk nekā 30 pasaules valstīs. Līdztekus pamatprojektam automašīnās uzstādīta arī aparatūra, kas ļāvusi reģistrēt bezvadu interneta tīklus un to nosaukumus – tas paredzēts, lai nākotnē veidotu servisus, kas būtu balstīti uz lokālajiem tīkliem.
Līdz šim kompānija apgalvojusi, ka tā tikai reģistrējusi bezvadu tīklu nosaukumus un maršrutētāju numurus, taču tagad noskaidrojies, ka Google rīcībā nokļuvis krietni vairāk informācijas. "Šā gada maijā neviens no mūsu darbiniekiem nebija veicis sīkāku Street View savākto datu analīzi, tāpēc mēs nezinājām, kas ierakstīts diskos," savā blogā šonedēļ rakstīja Google viceprezidents Alans Justass. Viņš piebildis, ka kopš tā laika vairākās valstīs veikta izmeklēšana. "Tās rezultāti liecina, ka lielākā daļa informācijas ir fragmentāra, taču atsevišķos gadījumos mūsu rīcībā nokļuvušas e-pasta vēstules, paroles, IP adreses. Mēs vēlētos šo informāciju pēc iespējas ātrāk izdzēst," raksta viens no Google vadītājiem, skaidrojot, ka šīs informācijas savākšana ir saistīta ar kļūdainu datorkodu, kas ievadīts eksperimentālajā datu vākšanas sistēmā.
Kompānijas pārstāvji skaidrojuši, ka informācija viņu rīcībā varējusi nokļūt tikai sagadīšanās pēc, piemēram, brīžos, kad datu vākšanas automašīnas kādu iemeslu dēļ bijušas spiestas apstāties – laikā, kad tās brauc un iekārta automātiski pārslēdz bezvadu tīklu meklēšanas kanālus aptuveni piecas reizes sekundē, iespējams iegūt tikai fragmentāru informāciju.
Sargās privātumu
Pavisam Google rīcībā esot aptuveni 600 gigabaitu šādas informācijas. Sešās valstīs, kuru regulatori devuši atļauju un izmeklēšana izbeigta (piemēram, Nīderlandē un Jaunzēlandē), tā jau izdzēsta. Taču Vācijā, ASV, Kanādā, Francijā un Spānijā izmeklēšana turpinās, Itālija par tās uzsākšanu paziņoja šonedēļ, bet Dienvidkorejas varas iestādes jau paspējušas Google konfiscēt diskus ar iegūto informāciju. "Ja Google kaut kādā veidā ir izmantojusi pieeju šādai informācijai, situācija ir daudz nopietnāka nekā likās līdz šim, un kompānijai draud prasības tiesā par lielām summām," sarunā ar AP prognozējis organizācijas Electronic Privacy Information Center izpilddirektors Marks Rotenbergs.
Google tikmēr dara visu, lai skandālu noklusinātu. Kompānijā izveidots īpašs konfidencialitātes aizsardzības direktora amats, kurš uzticēts Almai Vitenai. Viņa stāstījusi, ka tiks rīkoti īpaši apmācības kursi gan inženieriem, gan citiem darbiniekiem, kuri iesaistīti Street View un tam līdzīgos projektos. Viņiem nāksies noklausīties lekciju kursu par cilvēku tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību, kā arī parakstīt dokumentu, kas uzliks par pienākumu sekot, lai kompānijas rīcībā nonākusī sensitīvā informācija netiktu publiskota, vēsta Reuters. Arī A. Vitmena uzsvērusi, ka Google darbinieki pat nav analizējuši šo informāciju, nemaz nerunājot par tās iespējamu noplūdi, un izteikusi cerību, ka to pēc iespējas ātrāk būs iespējams izdzēst. Tāpat viņa atgādinājusi, ka jau kopš pavasara aparatūra, kas vāca informāciju par bezvadu tīkliem, no Street View automašīnām ir aizvākta un bažām, ka informācijas vākšana turpinās, nav pamata.
Nepilnīgā Vācija, aizliegtā Čehija
Jāatgādina, ka Street View programma dod iespēju tās lietotājiem doties virtuālā pastaigā pa interesējošo pilsētu ielām, ja, protams, iepriekš tur pabijušas Google automašīnas, uz kuru jumta novietota lodveida fotokamera ar 11 lēcām. Tā nemitīgi fotografē apkaimi, piesaistot fotogrāfijas GPS koordinātu sistēmai. Lietotājiem pēc tam ir iespējams izvēlēties interesējošo pilsētu, ielu un kvartālu un apskatīt, kā dabā izskatās, piemēram, atvaļinājuma pavadīšanai nolūkotā viesnīca vai par lētu naudu pārdošanai izlikta māja.
Taču viss nav tik vienkārši – uzņemt tikai ainavas bez cilvēkiem pilsētās ir faktiski neiespējami. Lielākajā daļā valstu no Google pieprasa, lai tā par savu automašīnu pārvietošanās grafiku sniegtu informāciju ne tikai savā mājaslapā internetā, bet arī masu saziņas līdzekļos – lai cilvēkiem, kuri nevēlas nokļūt fotogrāfijās, būtu iespējams izvairīties no šīm vietām. Šāda prasība izvirzīta arī Latvijā, par kuras pilsētu ielu fotografēšanu Google šoruden izrādījusi interesi, taču, saskaņā ar Datu valsts inspekcijas ziņoto, pagaidām visas formalitātes nav nokārtotas.
Reuters uzsver, ka, neraugoties uz šādu izziņošanu, vienmēr atradīsies ļaudis, kuri nav bijuši informēti par gaidāmo fotosesiju un varētu būt nepatīkami pārsteigti, uzzinot, ka viņu fotogrāfijas parādījušās internetā un viņi redzami, piemēram, pie striptīza kluba durvīm vai nākam ārā no dzērienu veikala. Tāpēc tiek pieprasīts, lai attēlos cilvēku sejas (gluži tāpat kā automašīnu numura zīmes) tiktu izpludinātas.
Tomēr Vācijā, kas lepojas ar vienu no stingrākajām privātās dzīves aizsardzības sistēmām pasaulē, ar to nav bijis gana. Pēc sabiedrības spiediena Google bijusi spiesta dot iespēju tiem vāciešiem, kuri to vēlas, no Street View servisa izņemt savu privātmāju attēlus. Der Spiegel vēstīja, ka jau līdz septembra vidum šo iespēju izmantojuši simtiem tūkstošu cilvēku. Tāpēc novembrī, kad Google iecerējusi publiskot 20 Vācijas pilsētu ainavas, daudzus lietotājus gaida vilšanās, jo ēku vietā viņi varēs aplūkot tikai izpludinātus plankumus. Savukārt Čehijas varas iestādes šoruden paziņoja, ka vispār nedos Google atļauju fotografēšanai, kamēr nebūs beigusies pret kompāniju uzsāktā izmeklēšana citās pasaules valstīs un noskaidrojies, kādu informāciju un kāpēc tā vāc.