Spānijas parlaments ceturtdien nobalsojis par eitanāzijas legalizāciju, kļūstot par vienu no pirmajām valstīm, kas uz nāvi slimiem un smagi savainotiem pacientiem ļauj izbeigt savas ciešanas.
No parlamenta 350 deputātiem 202 balsoja "par", 141 "pret", bet divi atturējās, Spānijai kļūstot par ceturto Eiropas valsti līdzās Nīderlandei, Beļģijai un Luksemburgai, kur asistēta pašnāvība dekriminalizēta.
Portugāles parlaments līdzīgu likumu pieņēma janvārī, tomēr šonedēļ tur to nobloķējusi Konstitucionālā tiesa.
Spānijas likums ļauj veikt eitanāziju, kad medicīniskais personāls tīši beidz dzīvību, lai apturētu ciešanas, un asistēto pašnāvību, kad pacients procedūru veic pats.
Kreiso un centra partiju atbalstītais likums ļauj visiem, kas sirgst ar "nopietnām un nedziedinām slimībām", pieprasīt palīdzību nomirt, lai izbeigtu "nepanesamas ciešanas".
Pacientam jābūt Spānijas pilsonim vai legālam iedzīvotājam, jābūt pie pilnas apziņas brīdī, kad tiek izteikts lūgums, kas jāiesniedz rakstiski divas reizes, otrajam iesniegumam sekojot 15 dienas pēc pirmā.
Tiesa gan, ārsts lūgumu var noraidīt, ja viņam šķiet, ka atbilstošie kritēriji nav ievēroti. Tas ir jāapstiprina arī otram ārstam un izvērtējuma komisijai.
Jebkurš mediķis sirdsapziņas apsvērumu dēļ var atteikties piedalīties procedūrā, kas tiks veikta Spānijas nacionālā veselības dienesta struktūrā.
Parlamenta lēmumu atzinīgi novērtējuši pacienti un eitanāzijas tiesību aktīvisti.
Katoļu baznīca, labējā un galēji labējā opozīcija to nosodījusi, savukārt vairāki mediķi pauduši bažas par tā īstenošanas kārtību.