Eiropas valstu līderi samitā vienojušies par izmaiņām Lisabonas līgumā, ziņo Aģentūra France Presse.
Kā paziņojis ES prezidents Hermans van Rompejs labojumi tiks veikti, lai Eiropas Savienības valstīm rastu iespēju veidot fondus, kas nodrošinātu ekonomisko drošību eirozonā un sekmīgāk palīdzētu ekonomiskajās grūtībās nonākušām valstīm, jo pašlaik tāda palīdzība ir liegta. Lisabonas līgums tagadējā variantā neļauj ES dalībvalstīm glābt parādos nonākušu dalībvalsti no bankrota uz nodokļu maksātāju rēķina.
Jau ziņots, ka ES samitā šajās dienās tiks izskatīts Francijas un Vācijas ierosinājums mainīt ES budžeta noteikumus.
Francija un Vācija ierosināja - Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuru budžetos izveidojas pārmērīgs deficīts, uz laiku būtu jāatņem balsošanas tiesības un jāpiemēro finansiālas sankcijas un jāizveido pastāvīgs drošības fonds, lai sniegtu atbalstu grūtībās nonākušajām dalībvalstīm.
Lisabonas līguma reformas, nepieļaus parādu krīzi, kāda izcēlās Grieķijā, Spānijā, Portugālē un Īrijā un iedragāja uzticību eiro zonai.
"Diskusijās Briseles samitā valstu un valdību vadītāji vienojās par formulējumu, kas pieprasa rīkot konsultācijas līguma ierobežotu izmaiņu sagatavošanai," preses konferencē sacīja van Rompejs.
Pēc Vācijas kancleres Angelas Merkeles pieprasījuma van Rompejs iekļāva vienošanās projektā tekstu par iespēju uz laiku atņemt balsstiesības bloka valstīm, kuras pārkāpj ES pastāvošos budžeta noteikumus.
Pret šādu Francijas un Vācijas ierosinājumu izteicās Eiropas Komisijas vadītājs Žozē Manuels Barrozu, kurš norādīja, ka diez vai 27 Eiropas Savienības dalībvalstis tam piekritīs.
Vairums dalībvalstu arī iebilda pret metodēm, kuras ierosinājušas Berlīne un Parīze, jo bažījās, ka atkal nāksies piedzīvot grūtības, kādas tika pieredzētas pirms Lisabonas līguma apstiprināšanas.
"Centieni ieviest ES līgumos tādas normas kā iespējamā balsstiesību atņemšana fiskālās disciplīnas pārkāpējiem, Lielbritānijā var novest pie referenduma, jo šī ideja faktiski satur kārtējo "varas nodošanu" Briselei,"norādīja kāds pārstāvis.
ES prezidents van Rompejs gan norādījis, ka galīga vienošanās jautājumā par Lisabonas līguma maiņu vēl nav panākta, bet šis jautājums tiks atrisināts ES samitā decembrī.
Galīgais lēmums par šīm izmaiņām stāsies spēkā līdz 2013.gada vidum.
Lai veiktu izmaiņas Lisabonas līgumā, vairākās ES valstīs ir jārīko referendumi.
ES Reformu līgums tika izstrādāts 2004.gadā parakstītā ES Konstitucionālā līguma vietā, kurš cieta neveiksmi, jo tika noraidīts referendumos Francijā un Nīderlandē.
Lisabonas līgumu ES līderi parakstīja 2007. gadā, taču tā ratifikācija ilga divus gadus, līgums stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī.
Lai Lisabonas (Reformu) līgums stātos spēkā, tas bija jāratificē visām 27 ES dalībvalstīm. Vislielāko kavēšanos radīja Īrija, kas bija vienīgā valsts, kurā par līgumu tika rīkots referendums, jo to prasīja valsts konstitūcija. Referendumā pagājušā gada jūnijā līgums tika noraidīts, tāpēc pērn oktobrī notika atkārtots referendums, kurā līgumu apstiprināja. Lisabonas līgums Eiropas Savienībai sniedz tiesisko regulējumu un instrumentus, lai rastu atbildes uz turpmākajiem izaicinājumiem un iedzīvotāju prasībām.