Mediju brīvības koalīcija aicina Baltkrieviju aizsargāt plašsaziņas līdzekļu brīvību

Mediju brīvības koalīcija aicina Baltkrievijai aizsargāt plašsaziņas līdzekļu brīvību, atturēties no interneta piekļuves ierobežošanas un ievērot starptautiskās cilvēktiesības, informēja Ārlietu ministrijā.

Paziņojumā koalīcija paudusi bažas par nepārtrauktiem uzbrukumiem plašsaziņas līdzekļu brīvībai un neatkarīgajiem žurnālistiem Baltkrievijā. Tās uzsver, ka plašsaziņas līdzekļu brīvība ir svarīga demokrātiskas sabiedrības daļa, un tā ir būtiska cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzībai.

Mediju brīvības koalīcija atzīmēja, ka kopš apstrīdētajām prezidenta vēlēšanām 9.augustā Baltkrievijas varas iestādes ir ierobežojušas piekļuvi informācijai un veikušas "brutālu un ilgstošu kampaņu", vajājot un aizskarot neatkarīgos žurnālistus, kā arī ārvalstu plašsaziņas līdzekļu organizāciju žurnālistus, neļaujot objektīvi ziņot par notikumiem un saukt varas iestādes pie atbildības.

Tāpat koalīcija norādīja, ka protesta laikā pilsoņiem ir būtiska neierobežota piekļuve informācijai, turklāt neatkarīgajiem žurnālistiem ir galvenā loma pilsoņu informēšanā par nemieru cēloņiem un valsts reakciju.

Paziņojumā norādīts, ka dažādām represijām bija pakļauti aptuveni 400 Baltkrievijas žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu darbinieku. Šogad 12.janvārī plašsaziņas līdzekļu konsultantu Andreju Aliaksandravu arestēja par iespējamu finansiāla atbalsta sniegšanu protestētājiem. Savukārt 22. decembrī "Press Club Belarus" locekļus arestēja un apsūdzēja par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Tāpat koalīcija vērsa uzmanību, ka 19.janvārī Baltkrievijas tiesa apstiprināja savu 3.decembra lēmumu, ar kuru tika atcelts neatkarīgās ziņu tīmekļa vietnes "Tut.by" oficiālā plašsaziņas līdzekļa statuss, tādējādi tās žurnālistiem zaudējot oficiālo aizsardzību, ko tiem ir tiesības saņemt, veicot savu darbu. "Tut.by" žurnāliste Kaciarina Bariseviča joprojām atrodas apcietinājumā pēc izvirzītas kriminālapsūdzības par slepenas Ramana Bandarenka medicīniskās informācijas iespējamo atklāšanu. Ziņots, ka viņš miris pēc tam, kad viņu piekāvuši drošības spēku pārstāvji.

Paziņojumā minēts, ka 15.novembrī tika arestēta neatkarīgā žurnāliste Jekaterina Bahvalova, kurai izvirzīja kriminālapsūdzību pēc tam, kad viņa bija nofilmējusi policistus izmantojam trokšņa granātas Bandarenka piemiņas pasākuma laikā. Varas iestādes aizturēja vēl 23 žurnālistus, kas ziņoja par šo pasākumu.

"Ļoti satraucoši ir tas, ka "Radio Free Europe/Radio Liberty" (RFE/RL) žurnālists Ihars Losiks juta nepieciešamību sākt bada streiku, lai pievērstu uzmanību savam netaisnīgajam ieslodzījumam. Mēs esam atviegloti, ka Losiks ir pārtraucis bada streiku, tomēr aizvien raizējamies par viņa pašreizējo turēšanu apcietinājumā. Diemžēl tas ir tikai viens piemērs varas iestāžu acīmredzamam nicinājumam pret plašsaziņas līdzekļu brīvību," akcentēja Mediju brīvības koalīcija.

Paziņojumā uzsvērts, ka tie nav atsevišķi incidenti, bet "traģiski piemēri plašākai varas iestāžu kampaņai", lai ierobežotu uzskatu un vārda brīvību, vardarbīgi apspiežot opozīcijas atbalstītāju un demonstrantu miermīlīgos politiskos protestus. Šīs darbības ir stingri nosodījuši arī ANO cilvēktiesību eksperti un līdzīgi domājoša starptautiskā sabiedrība, pauda koalīcija.

Tāpat paziņojumā Mediju brīvības koalīcija nosodīja žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu darbinieku vajāšanu, aizskaršanu un aizturēšanu, aicinot Baltkrieviju ievērot Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Maskavas mehānisma ziņojuma ieteikumus attiecībā uz vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvību.

"Politieslodzītie ir nekavējoties jāatbrīvo. Mēs aicinām Baltkrieviju atbrīvot patvaļīgi aizturētos žurnālistus un citus plašsaziņas līdzekļu darbiniekus un saukt pie atbildības tos, kas ir vainojami uzbrukumos žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem," pausts ASV, Lielbritānijas, Austrijas, Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Francijas, Grieķijas, Igaunijas, Islandes, Japānas, Kanādas, Kostarikas, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Nīderlandes, Slovākijas, Slovēnijas, Somijas, Šveices un Ukrainas kopīgajā paziņojumā.

Mediju brīvības koalīcija dibināta 2019.gada jūlijā Globālās mediju brīvības konferences laikā Londonā. Tā ir valstu partnerība, kas apņēmusies stiprināt starptautisko koordināciju un rīcību mediju brīvības un žurnālistu drošības veicināšanai, gan izvēršot diskusiju augstākajā politiskajā līmenī, gan veicot dažādus praktiskus ilgtermiņa pasākumus ekspertu līmenī.

Latvija ir viena no koalīcijas dibinātājvalstīm.