Tiesa Krievijā nosacīto cietumsodu Navaļnijam nomaina uz reālu

Maskavas tiesa otrdien apmierinājusi Krievijas Federālā sodu izpildes dienesta (FSIN) prasību nomainīt opozīcijas līderim Aleksejam Navaļnijam 2014.gadā piespriesto nosacīto sodu pret reālu trīsarpus gadu cietumsodu.

Pēc Navaļnija līdzgaitnieku aicinājuma Manēžas laukumā ieradies liels skaits drošībnieku, bet pats laukums tiek noslēgts ar nožogojumu. Slēgta arī izejas un ieejas tuvējās metro stacijās, vilcieni šajā stacijās neapstājas.

Manēžas laukuma rajonā jau notikušas pirmās cilvēku aizturēšanas.

Izdevuma "Meduza" korespondents no notikumu vietas ziņo, ka Manēža laukumā cilvēku praktiski nav, izņemot drošībniekus.

Daži desmiti cilvēku bija sapulcējušies uz ielas līdzās laukumam, taču vienkārši vēroja drošībniekus, neko neskandējot un neturot plakātus. Policisti viņus sākuši virzīt prom no ielas, aicinot izklīst. Aiz nožogojuma ap Manēžas laukumu policija aizturējusi dažus cilvēkus.

Vēlāk ielās ap Manēžas laukumu sapulcējušies daži simti cilvēku, taču visas pieejas laukumam bloķējuši ievērojami drošībnieku spēki.

Pirms sprieduma pasludināšanas policija izvietojusi lielus spēkus Maskavas centrā un slēgusi Sarkano laukumu. Arī Sanktpēterburgas centrā izvietoti lieli policijas spēki.

Otrdien dienas gaitā policija pie Maskavas tiesas aizturēja teju 400 cilvēku, ziņo nevalstiskā organizācija "OVD-Info", kas Krievijā veic politieslodzīto uzskaiti.

Tikmēr Eiropas Savienība (ES), Lielbritānija, ASV, Vācija un Francija aicināja Krieviju "nekavējoties un bez nosacījumiem" atbrīvot Navaļniju.

Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābs tiesas lēmumu noteikt Navaļnijam reālu cietumsodu nodēvēja par "perversu".

"Apvienotā Karaliste aicina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Alekseju Navaļniju," teikts Rāba paziņojumā. "Šodienas perversais spriedums, vēršoties pret indēšanas upuri, nevis tiem, kas par to ir atbildīgi, parāda Krievijas nespēju pildīt pamata pienākumus, kas tiek gaidīts no atbildīga starptautiskās sabiedrības locekļa."

"Mēs atkārtojam mūsu aicinājumu Krievijas valdībai nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Navaļniju, kā arī simtiem citu Krievijas pilsoņu, kas aizturēti pēdējās nedēļas par savu tiesību izpausmi," paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.

Spriedumu Navaļnijam nosodīja arī ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žozeps Borreljs, norādot, ka Navaļnija notiesāšana ir pretrunā Krievijas starptautiskajām saistībām attiecībā uz likuma varu, aicinot nekavējoties atbrīvot opozicionāru.

Francijas prezidents Emanuels Makrons spriedumu Navaļnijam nodēvēja par nepieņemamu. "Politiskas domstarpības nekad nav noziegumus. Mēs aicinām viņu nekavējoties atbrīvot .Cilvēktiesību un demokrātisko brīvību ievērošana ir neapspriežama," tviterī raksta Makrons.

Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss Navaļnija notiesāšanu raksturoja kā smagu triecienu brīvībai un likuma varai Krievijā.

Savukārt Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova rietumvalstu aicinājumus nodēvēja par "atrautiem no realitātes", norādot "ka nav nepieciešamības iejaukties suverēnas valsts iekšējās lietās".

Navaļnija tiesas sēdē piedalījās daudzu rietumvalstu diplomāti, tostarp no Latvijas.

Krievijas Ģenerālprokuratūra bija atbalstījusi bija FSIN prasību.

Ģenerālprokuratūra norādījusi, ka Navaļnijs esot daudzkārt pārkāpis pārbaudes termiņa nosacījumus, kas paredzēja, ka viņam ne retāk kā divas reizes mēnesī jāreģistrējas sodu uzraudzības inspekcijā, bet pēc izrakstīšanās no slimnīcas Vācijā, kur viņš ārstējās pēc saindēšanas, politiķis esot "pilnībā izvairījies no likumā paredzētās kontroles".

Kā ziņots, Navaļnijs 17.janvārī tika aizturēts Maskavas Šeremetjevas lidostā pēc atgriešanās no Vācijas, kur vairāk nekā četrus mēnešus atlaba pēc saindēšanas ar kaujas vielu "Novičok".

Navaļnijam pērnā gada 20.augustā kļuva slikti lidojuma laikā no Tomskas uz Maskavu, un ar saindēšanās simptomiem viņš nesamaņā tika nogādāts Omskas slimnīcā.

22.augustā Navaļnijs no Krievijas tika pārvests uz Vāciju, kur viņa ārstēšanu uzņēmās Berlīnes Universitātes klīnika "Charite".

2.septembrī Vācija paziņoja, ka iegūti neapstrīdami pierādījumi, kas apliecina, ka Navaļnijs ir saindēts ar nervus paralizējošu kaujas vielu, kas pieder pie "Novičok" grupas. Šo slēdzienu apstiprinājušas arī Francijas un Zviedrijas laboratorijas, kā arī Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija.

Izmeklēšanā, ko veikuši pētnieciskās žurnālistikas centri "Bellingcat" un "The Insider" sadarbībā ar vācu žurnālu "Der Spiegel", noskaidrots, ka Navaļnija slepkavības mēģinājumu veikuši Krievijas Federālā Drošības dienesta (FSB) aģenti.

Pats Navaļnijs paziņojis, ka tie šo noziegumu nav varējuši pastrādāt bez tieša Krievijas prezidenta Vladimira Putina norādījuma.

FSIN pagājušā gada nogalē izplatīja paziņojumu presei, kurā, atsaucoties uz publikāciju žurnālā "The Lancet", norādīts, ka Navaļnijs no slimnīcas Berlīnē, kur viņš tika ārstēts pēc noindēšanas mēģinājuma, izrakstīts 20.septembrī, bet līdz 12.oktobrim "pārgājušas visas viņa slimības sekas".

Tādējādi, pēc varasiestāžu domām, Navaļnijam kā nosacīti notiesātam jau vajadzēja atgriezties Krievijā.

Maskavas tiesa 2014.gada decembrī atzina brāļus Navaļnijus par vainīgiem krāpšanā un uzņēmuma "Yves Rocher" līdzekļu izlaupīšanā, kā arī piesprieda Aleksejam Navaļnijam trīsarpus gadu nosacītu cietumsodu un piecu gadu pārbaudes laiku, bet viņa brālim Oļegam - trīsarpus gadu ieslodzījumu vispārējā režīma kolonijā.

Tiesas noteiktais pārbaudes laiks beidzās 2020.gada 30.decembrī.

Tajā paša laikā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) atzinusi, ka brāļiem Navaļnijiem šajā lietā bijušas liegtas tiesības uz taisnīgu tiesu, un Krievijas Tieslietu ministrija izmaksājusi viņiem ECT noteiktās kompensācijas.