Rinkēvičs: Pērn Krievija aktīvi turpināja vēstures viltošanu

Krievija cenšas atgriezties pie 19.gadsimta nostādnes, ka tikai lielvalstīm pieder neierobežota suverenitāte, savukārt mazo valstu suverenitāti un teritoriālo integritāti tās drīkst pārkāpt savu drošības interešu vai stabilitātes vārdā, tādu nostāju uzrunā Saeimas ārpolitikas debatēs pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Kā informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Rinkēvičs atzīmējis, ka Latvija ir tiešā veidā ieinteresēta labu kaimiņattiecību uzturēšanā ar Krieviju, bet, ne mazāk svarīgi, uz kādiem principiem tiek būvētas šīs kaimiņattiecības. Ministra ieskatā, ir jāspēj atbildēt uz jautājumu, kādu Krieviju Latvija grib redzēt sev kaimiņos un atbilde uz šo jautājumu ir nepastarpināti saistīta ar Latvijas nacionālajām drošības interesēm.

Viņš uzsvēra, ka mēs gribam redzēt demokrātisku, iekšpolitiski stabilu Krieviju, kurā tiek ievērotas cilvēktiesības un tiek garantētas pilsoniskās brīvības, kas respektē starptautisko tiesību normas un kaimiņvalstu teritoriālo nedalāmību. Latvijas nacionālās drošības intereses ir arī saistītas ar tādu Krieviju, kas neīsteno agresīvu ārpolitiku un neapdraud kaimiņvalstu suverenitāti, atzīmēja Rinkēvičs.

Viņš arīdzan uzsvēra, ka pagājušajā gadā bija vērojami pastiprināti Krievijas valdošo aprindu centieni vēstures jautājumus izmantot iekšpolitisku un ārpolitisku uzdevumu risināšanai un mērķu sasniegšanai. Ministra ieskatā, Krievija ir sapinusies pati savā vēsturē un iekšpolitikā - tās dažādās interpretācijas galvenokārt ir vērstas uz Otrā pasaules kara izcelšanās un norises sagrozīšanu.

Rinkēvičs akcentēja, ka no Krievijas puses vērojams mēģinājums manipulēt ar starptautiski atzītām vērtībām un normām, tās relativizēt aktuālo starptautisko norišu kontekstā un veidot pamatojumu Krievijas pretenzijām uz tiesībām lietot spēku pēc saviem ieskatiem.

Ministrs norādīja, ka visa aizvadītā gada garumā turpinājās Krievijas valsts institūciju spiediens pret cilvēktiesību aizstāvjiem, sabiedriskajiem aktīvistiem un organizācijām, pret brīvās preses pārstāvjiem. Viņš vēra uzmanību, ka mēģinājums noindēt politiskās opozīcijas līderi Alekseju Navaļniju un pēc atgriešanās Krievijā bez likumīgas aizstāvības turpat policijas iecirknī viņu tiesāt, ir tikai viens no daudziem faktiem, kas iezīmē negatīvu attīstības tendenci Krievijā.

Rinkēvičs uzsvēra, ka pērn Krievija aktīvi turpināja vēstures viltošanu un tās politisko instrumentalizāciju, veicot vēstures faktu tendenciozu atspoguļojumu. Kā piemēru ministrs minēja Krievijas mēģinājumus sniegt tendenciozu vērtējumu par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vardarbīgo inkorporāciju PSRS sastāvā pirms 80 gadiem, kā arī manipulēšanu ar sabiedrisko domu attiecībā uz Otrā pasaules kara cēloņu un seku atspoguļošanu.

"Mēģinājumos attaisnot Staļiniskā totalitārā režīma noziegumus un mēģinot pasniegt tos kā politisku normalitāti, tiek nodarīts liels ļaunums pašai Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai, jo tiek deformēta sabiedrības apziņa un bremzēta modernas demokrātiskas sabiedrības veidošanās valstī," attālinātajā uzrunā deputātiem sacīja Rinkēvičs.

Viņaprāt, mums ir jāapzinās, ka tikai tāda Krievija, kas ir demokrātiska, iekšpolitiski stabila, kurā tiek ievērotas cilvēktiesības un tiek garantētas pilsoniskās brīvības un kura respektē starptautisko tiesību normas, dos iespēju sasniegt maksimāli produktīvu un abpusēji izdevīgu ekonomisko sadarbību Latvijas un Krievijas starpā.

"Pirms 30 gadiem daudzi no mums piedalījās barikādēs un aizstāvēja brīvību. Tolaik mums palīdzēja demokrātiskā Krievija. Šodien ir mūsu pienākums palīdzēt demokrātiem Krievijā, Baltkrievijā un citur pasaulē," akcentēja ārlietu ministrs.

Savā uzrunā pievēršoties Baltkrievijas jautājumam, Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija vēlas redzēt kaimiņvalsti kā neatkarīgu, ekonomiski attīstītu un ilgtspējīgu valsti ar demokrātisku valsts iekārtu, kur pilsoņi var atklāti paust savu viedokli brīvās vēlēšanās.

Tāpat viņš atzīmēja, ka 2020.gada 9.augustā notikušās prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā iezīmēja pagrieziena punktu pretējā virzienā. Rinkēvičs uzsvēra, ka lēmums par to, kurā virzienā turpmāk attīstīties Baltkrievijas sabiedrībai un Baltkrievijas valstij, ir jāpieņem baltkrievu tautai.

"Latvija sniedz un turpinās sniegt atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, kā arī tiem uzņēmējiem, kuri neredz iespēju turpināt savu darbību Aleksandra Lukašenko režīma apstākļos un izsaka vēlmi pārcelties uz Latviju, lai šeit īstenotu savas uzņēmējdarbības idejas," sacīja Rinkēvičs.

Viņš skaidroja, ka iepriekšējā Eiropas Savienības (ES) sankciju pakete bija tikai pirmais solis režīmu atbalstošu vai no režīma labvēlības bagātību gūstošo Baltkrievijas oligarhu sankcionēšanā. Rinkēviča ieskatā, tas, ka decembrī ES sankcionēja tikai pāris oligarhu ir jāuztver kā signāls pārējiem, ka ja viņi nepārstās atbalstīt tos, kas uz ielām sit savu tautu, iesloga to cietumos un izraida trimdā, tad ES nekavēsies viņu sankcionēt nākamajās kārtās un Latvija tādus neaizstāvēs.

Pēc ārlietu ministra paustā, sankcionētajiem ir pienācis laiks izšķirties, kas viņiem ir svarīgāk: režīma labvēlības nodrošināts kārtējais miljons jeb tomēr tautas vairākuma vēlme pēc taisnīguma, pārmaiņām un jaunām, godīgām prezidenta vēlēšanām.

"Ir pienācis laiks viņiem izšķirties, kurā pusē viņi stāv. Tikai nostājoties tautas pusē, pārtraucot finansēt režīmu un nekavējoties publiski nosodot tā brutālo rīcību pret savu tautu, šādiem uzņēmējiem būs iespējams turpināt sadarboties ar ES uzņēmējiem," teica Rinkēvičs.

Viņš arīdzan uzsvēra, ka izeja no krīzes ir brīvas vēlēšanas Baltkrievijā, kurām sekotu šīs autoritārās politiskās sistēmas transformācija par demokrātisku sistēmu. Tāpat ministrs norādīja, ka Baltkrievija ir un paliks mūsu kaimiņš, ar kuru mūs saistīs plaša ilgtermiņa sadarbība. Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvijas interesēs būtu to turpināt, bet pilnā apmērā tas būs īstenojams pēc situācijas stabilizācijas un krīzes atrisinājuma Baltkrievijā.