Francijas valdība ar mulsulmaņu līderiem vienojušies par principu hartu cīņā ar ekstrēmismu

Francijas valdība un Francijas musulmaņu līderi nedēļas nogalē vienojušies par principu hartu, kuras mērķis ir cīnīties pret sektantismu un radikālismu.

Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien atzinīgi novērtēja šo soli.

Harta piedāvā skaidrojumu par to, kā organizēta musulmaņu kopiena, pēc tikšanās ar Francijas Musulmaņu reliģijas padomes (CFCM) locekļiem sacīja Makrons.

Harta arī kalpos par ietvaru jaunajai Nacionālajai imamu padomei, kas būs atbildīga par Francijā praktizējošo imamu novērtēšanu.

"Tā ir skaidra, apņēmīga un konkrēta apņemšanās par labu republikai," sacīja Makrons, piebilstot, ka šī harta liek pamatus attiecībām starp valsti un islāmu Francijā.

Novembrī pēc skolotāja Samuela Patī slepkavības Makrons aicināja CFCM vērsties pret "politisko islāmu.

Pagājušā gada 16.oktobrī jauns Maskavā dzimis čečenu imigrants noslepkavoja Parīzes piepilsētas skolotāju Samuela Patī, jo viņš stundā par vārda brīvību bija audzēkņiem demonstrējis karikatūras par musulmaņu pravieti Muhamedu.

Patī slepkavība satricināja visu valsti, un varasiestādes stingri vērsās pret mošejām, kurās tiek sludināti ekstrēmi uzskati, un musulmaņu asociācijām.

Jaunā harta, kas satur desmit punktus, "skaidri nosaka, ka musulmaņu ticības principi ir ļoti labi savienojami ar republikas principiem", žurnālistiem pēc tikšanās ar Makronu sacīja CFCM prezidents Mohmeds Musaui.

Harta tika izstrādāta sestdien tikšanās laikā ar iekšlietu ministru Žeraldu Darmanēnu pēc vairāku nedēļu ilgas pretestības no vairākiem CFCM locekļiem, kas iebilda islāma "pārstrukturēšanu", lai padarītu to savietojamu ar Francijas likumiem un vērtībām.

Musaui sacīja, ka visas astoņas CFCM federācijas, kas pārstāv dažādus islāma atzarus, atbalsta jauno hartu, bet trīs vēl nav to parakstījušas, jo tām vēl nepieciešams mazliet laika, lai izskaidrotu to saviem sekotājiem.

Harta noraida islāma padarīšanu par instrumentu politisku mērķu sasniegšana un apstiprina vienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm, kā arī nosoda tādas prakses kā sieviešu apgraizīšana, piespiedu laulības un "jaunavības sertifikātus" līgavām.

Hartā arī noraidīts rasisms un antisemītisms un brīdināts, ka mošejas "nav radītas nacionālistisku runu izplatīšanai, lai aizstāvētu ārvalstu režīmus".

Makrons arī izteicies, ka varasiestādes plāno izraidīt aptuveni 300 imamus, kas ieradušies sludināt Francijā no Turcijas, Marokas un Alžīrijas.

Francijas parlamentā pirmdien sākās debates par jaunu likumu cīņai ar islāma radikālismu, lai nodrošinātu, ka Francijā tiek saglabāta baznīcas un valsts nošķirtība.

Likumprojekts paredz pastiprināt noteikumus vairākās jomās, sākot no reliģijā balstītas izglītības un beidzot ar poligāmiju, lai gan Makrons ir uzsvēris, ka mērķis ir aizsargāt visus Francijas pilsoņus, neuzspiežot kauna zīmi Francijas musulmaņu kopienai, kas ir lielākā Eiropā.