ASV noteiks sankcijas pret Krievijas cauruļvadu likšanas kuģi "Fortuna", kas decembrī piedalījās Krievijas-Vācijas gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecības pabeigšanā Vācijas ūdeņos, pirmdien paziņoja Vācijas amatpersonas.
"Šis ir paziņojums par sankcijām pret Krievijas kuģi. Mēs ar nožēlu ņemam vērā šo paziņojumu," sacīja kādas ministrijas preses sekretārs, apstiprinot laikraksta "Handelsblatt" ziņu, ka Vašingtona otrdien oficiāli noformēs šo lēmumu.
Darbs pie cauruļvada būvniecības atsākās decembra sākumā pēc teju gada. Gāzesvada būvniecība bija gandrīz pabeigta, taču 2019.decembrī darbi pēkšņi apstājās, kad ASV noteica sankcijas "Nord Stream 2" cauruļvadu likšanas kuģiem, līdz ar to aizkavējās pēdējā posma pabeigšana.
Vācijas ūdeņos bija atlicis ieguldīt tikai 2,6 kilometrus garu cauruļvada posmu mazāk nekā 30 metru dziļumā. Darbus veica barža "Fortuna", kas decembra beigās atstāja būvniecības vietu.
Tagad vēl atlicis pabeigt vairāk nekā 100 kilometrus garu posmu Dānijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, kur dziļums pārsniedz 30 metrus. Dānijas jūrniecības pārvalde publicējusi paziņojumu jūras braucējiem, ka darbi tiks veikti no janvāra vidus.
Saskaņā ar "Handelsblatt" ziņu ASV informēja Vāciju un vairākas citas Eiropas valstis, ka noteiks sankcijas pret cauruļvadu likšanas kuģi "Fortuna", kas pieder Krievijas kompānijai KVT-RUS.
Oktobrī ASV paplašināja sankcijas, lai liegtu pabeigt "Nord Stream 2" būvniecību, attiecinot tās arī uz kompānijām, kas sniedz pakalpojumus vai finansējumu iekārtu modernizēšanai vai uzstādīšanai uz "Nord Stream 2" būvniecībā iesaistītajiem kuģiem.
Novembrī ASV Pārstāvju palātas un Senāta sarunvedēji vienojās piemērot sankcijas arī apdrošinātājiem un sertifikācijas uzņēmumiem, kas strādā pie "Nord Stream 2" projekta.
Lēmums par sankcijām pret Krievijas kuģi pieņemts ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas pēdējās dienās.
ASV uzskata, ka cauruļvads palielinās ES atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, Maskavai nodrošinot politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai.
Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par "Nord Stream 2", uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.
Paredzēts, ka 1230 kilometru garais cauruļvads nodrošinās līdz 55 miljardiem kubikmetru Krievijas dabasgāzes piegādi Vācijai gadā.