ASV viceprezidents atsakās izmantot konstitūcijas 25. labojumu Trampa atstādināšanai

© Reuters/Scanpix/Leta

ASV viceprezidents Maiks Penss otrdien paziņoja Pārstāvju palātas līderiem, ka viņš neatbalsta konstitūcijas 25.labojuma izmantošanu prezidenta Donalda Trampa atstādināšanai no amata.

"Kad ir atlikušas tikai astoņas dienas līdz prezidenta amata termiņa beigām, jūs un Demokrātu partijas vadības virsotne pieprasāt, lai [ministru] kabinets un es izmantotu 25.labojumu," Penss rakstīja vēstulē Pārstāvju palātas spīkerei Nensijai Pelosi.

25.labojums paredz, ka valdība ar balsu vairākumu var atstādināt prezidentu, kas nav spējīgs pildīt pienākumus, un viņa pienākumu izpildīšana līdz amata termiņa beigām tiek uzticēta viceprezidentam.

"Es neticu, ka šāda rīcība būtu mūsu nācijas vislabākajās interesēs vai būtu atbilstoša mūsu konstitūcijai," rakstīja Penss.

Demokrātu kongresmeņi ātri mobilizējās, lai sāktu virzīt Trampa impīčmenta procesu par "kūdīšanu uz dumpi" sakarā ar viņa lomu Kapitolijā 6.janvārī notikušajās nekārtībās.

Trampa atbalstītāji pēc viņa aicinājuma "doties gājienā" uz Kapitoliju un "cīnīties" iebruka Kapitolijā, pārtraucot abu Kongresa palātu kopīgo sesiju, kas bija sasaukta Džo Baidena vēlēšanu uzvaras apstiprināšanai.

Penss, kurš vadīja šo sesiju, un kongresmeņi bija spiesti slēpties no iebrukušajiem protestētājiem. Kapitolijā notikušajās nekārtībās zaudēja dzīvību pieci cilvēki, tai skaitā viens Kapitolija policists.

Pelosi saņēma Pensa vēstuli dažas stundas pirms tam, kad Pārstāvju palātā bija paredzēts balsojums par rezolūciju, kas aicina Pensu iniciēt konstitūcijas 25.labojuma procesu un "paziņot, kas šausminātajai nācijai ir acīmredzams: ka prezidents nav spējīgs veiksmīgi pildīt sava amata pienākumus un pilnvaras".

Pelosi sacīja, ka Pensa atteikšanās uzsākt šo procesu novedīs pie balsojuma par Trampa impīčmentu trešdien.

Penss paziņoja Pelosi, ka viņas aicinājums izmantot 25.labojumu ir nevietā, jo tas ir paredzēts "prezidenta nespējas vai invaliditātes" gadījumam, nevis kā "soda vai uzurpācijas līdzeklis".

Penss arī norādīja uz to, ka, neraugoties uz stipru spiedienu no republikāņu puses pasludināt par nederīgām elektoru balsis no vairākiem štatiem, kuros uzvarēja Baidens, viņš izpildījis savu konstitucionālo pienākumu apstiprināt šos rezultātus.

"Es tagad nepakļaušos centieniem Pārstāvju palātā spēlēt politiskas spēles laikā, kas ir tik nopietns mūsu nācijas dzīvē," rakstīja Penss.

Tramps pirms tam otrdien bija pavēstījis, ka 25.labojums viņam ir ar "nulles risku".

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais