Iebrukums Kapitolijā liecina par ASV tiesībsargājošo iestāžu sadarbības trūkumu
ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītāju iebrukums ikdienā ļoti labi apsargātajā Kapitolijā liecina par sadarbības trūkumu ASV tiesībsargājošās iestādēs un faktiski ir uzskatāma par šo iestāžu katastrofālu izgāšanos, šādu viedokli pauda Valsts policijas (VP) koledžas pasniedzējs un bijušais VP priekšnieks Artis Velšs.
Velšs, kura pārziņā savulaik atradās arī nemieru izdzenāšanai paredzētais Speciālo uzdevumu bataljons, aģentūrai LETA skaidroja, ka varot tikai piekrist pašu ASV amatpersonu un mediju paustajam, ka šāds iebrukums ir katastrofāla drošības spēku izgāšanās, ja ņem vērā, ka ikdienā Kapitolijs ir viens no aizsargātākajiem objektiem ASV.
Velšs skaidroja, ka ASV eksistē daudzas policijas struktūrvienības gan municipālajā, gan federālajā līmenī. Šajā gadījumā ASV likumdevēja ēku apsargāja speciāla Kapitolijas policija, kuriem nav cieša sadarbība ar Vašingtonas pilsētas policiju. Kapitolija policija darbojas federālā līmenī, bet ASV galvaspilsētas policija savukārt municipālā līmenī.
"Acīmredzot, federālā un municipālā līmeņa policijas iestādes katra dzīvo savu dzīvi, līdz ar to iztrūkst ciešāka sadarbība. Sadarbības trūkumu starp šādām iestādēm jau apliecināja arī pērn vasarā notikušie grautiņi pēc afroamerikāņa Džordža Floida aizturēšanas laikā policista pielietotā vardarbības. Acīmredzot pusgada laikā līdz iebrukumam Kapitolijā sadarbība nav uzlabota," norādīja Velšs.
Velšs arī uzskata, ka stratēģiskas kļūdas un izgāšanos pieļāvuši arī ASV specdienesti, kas nav laikus apzinājuši vai novērtējuši Trampa atbalstītāju radītos riskus. "Nav noslēpums, ka jau krietnu laiku pirms pagājušās nedēļas notikumiem bija aicinājumi, tostarp, no paša Trampa, pulcēties Vašingtonā," uzsvēra Velšs.
Lai arī iebrukums kopumā izvērtās ar vairāku cilvēku nāvi un bez plašām demolēšanām, Velšs norādīja, ka "tā ir ASV dienestu laime", jo sekas varēja būt daudz, daudz traģiskākas. "Pieaugot pūļa agresijai protestētāji varēja ēku nodedzināt, izlaupīt un sadursmēs varēja ciest, vai iet bojā un ciest vairāki cilvēki. Nav vērts pat atgādināt, ka Kapitolijā ikdienā atrodas slepeni dokumenti un datu nesēji, kas varēja nokļūt protestētāju rokās," uzsvēra Velšs.
Domāju, ka ASV varasiestādes secinājumus izdarīs tāpat kā pēc "Black Lives Matter" protestiem. Tagad protams iestādes vērsušās pret protestētājiem ar lielu likuma bardzību, ko apliecina Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) iesaistīšanās un, piemēram, izplatītie iebrucēju attēli starp ikdienā meklētākajiem šīs valsts noziedzniekiem.
Velšs uzskata, ka pēc iebrukuma Kapitolijā amatu zaudēs vairāki ar tiesībsargājošām struktūrām saistīti priekšnieki. "Nav gan zināms vai, piemēram, ASV iekšzemes drošības ministra pienākumu izpildītāja Čeda Vulfa atkāpšanos ietekmēja Trampa atbalstītāju iebrukums, taču fakts par atkāpšanos ir noticis," piebilda Velšs.
Lai arī ekstrēmisti aicinājuši ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītājus atkal "ieņemt" ASV Kapitoliju Vašingtonā un rīkot "bruņotus protestus" pie ASV štatu valdību ēkām, pirms 20.janvārī paredzētās ievēlētā prezidenta Džo Baidena inaugurācijas, Velšs uzskata, ka varas iestādes šoreiz būs ļoti nopietni gatavojušās. To apliecina fakts, ka līdz sestdienai Vašingtonā ieradīsies vismaz 10 000 Nacionālās gvardes karavīru.
Jau vēstīts, ka vairāki simti ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītāju 6.janvārī Vašingtonā iebruka Savienoto Valstu Kapitolijā, kad tur bija sapulcējies Kongress, lai oficiāli apstiprinātu demokrāta Džo Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās.
Sadursmju gaitā tika raidīti šāvieni, un vardarbībā pieci cilvēki zaudēja dzīvību.
Trampa pilnvaru termiņš beigsies 20.janvārī, kad prezidenta amatā viņu nomainīs Baidens.