Demokrāti ASV centīsies panākt Trampa atstādināšanu no amata

© Reuters/Scanpix/Leta

ASV Kongresa Pārstāvju palātas demokrāti centīsies panākt Donalda Trampa atstādināšanu no prezidenta amata, paziņojusi Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi, kas pārstāv Demokrātu partiju.

Pārstāvju palāta pirmdien plāno pieņemt rezolūciju, kurā viceprezidents Maiks Penss tiks aicināts izmantot konstitūcijas 25.labojumu, kas paredz, ka valdība ar balsu vairākumu var atstādināt prezidentu, kas nav spējīgs pildīt pienākumus, teikts Pelosi vēstulē, ko viņa nosūtījusi Pārstāvju palātas demokrātiem. Šis labojums ASV vēsturē vēl nav ticis izmantots.

Ja Penss nepiekritīs Trampa atstādināšanai, izmantojot 25.labojumu, Pārstāvju palāta iniciēs Trampa impīčmenta procesu, norādījusi Pelosi. Viņa uzsvērusi, ka Trampa turpmāka atrašanās pie varas apdraud demokrātiju Savienotajās Valstīs.

Pārstāvju palāta jau nobalsoja par Trampa impīčmentu 2019.gadā saistībā ar trauksmes cēlēja ziņojumu, ka Tramps telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski mēģinājis viņu pierunāt sniegt informāciju par sava politiskā sāncenša Džo Baidena un viņa dēla Hantera darbību Ukrainā. Pastāv bažas, ka Tramps aizturējis militāro palīdzību Ukrainai, lai izdarītu spiedienu uz Kijevu personīga politiska labuma gūšanai.

Tomēr impīčments cieta neveiksmi, jo to neatbalstīja Kongresa augšpalāta Senāts. Gaidāms, ka arī šoreiz Senātā neizdosies iegūt impīčmentam nepieciešamo divu trešdaļu balsu vairākumu.

Jau vēstīts, ka vairāki simti Trampa atbalstītāju trešdien Vašingtonā iebruka Savienoto Valstu Kapitolijā, kad tur bija sapulcējies Kongress, lai oficiāli apstiprinātu demokrāta Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās.

Sadursmju gaitā tika raidīti šāvieni, un vardarbībā pieci cilvēki zaudēja dzīvību.

Trampa pilnvaru termiņš beigsies 20.janvārī, kad prezidenta amatā viņu nomainīs Baidens.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais