Latvijas pilsone un viņas pakistāniešu līgavainis Īrijas tiesā cīnās par tiesībām apprecētieties

Īrijas tiesa pieņēmusi izskatīšanai Latvijas valstspiederīgās un viņas pakistāniešu līgavaiņa sūdzību pret Limerikas apgabala laulību reģistru, kas policijas iebildumu dēļ atteicās reģistrēt viņu laulību, vēsta Īrijas mediji.

23 gadus vecā Ina Aksjonova un 25 gadus vecais Šahīds Mahmuds šā gada jūlijā gatavojās salaulāties Limerikā. Taču dienu pirms plānotās laulību ceremonijas pāris saņēma paziņojumu, ka laulību reģistrācija nenotiks, jo policija iesniegusi iebildumus pret viņu laulību, uzskatot to par fiktīvu.

Pāris tiesā apgalvoja, ka viņu attiecības ir īstas, nevis ar mērķi noslēgt fiktīvas laulības, lai Mahmuds iegūtu uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā (ES).

Augstākās tiesas tiesnesis Džordžs Birmingems šonedēļ deva atļauju pārim vērsties tiesā pret Limerikas apgabala laulību reģistrācijas biroju un vietējo policijas iecirkni, apstrīdot ierobežojumus viņu laulībai.

Pāra advokāts skaidro, ka Aksjonova strādā kādā Limerikas kafejnīcā, bet Mahmuds Īrijā studē informācijas tehnoloģijas. Pāris iepazinies Latvijas sociālās komunikācijas vietnē.

Advokāts norāda, ka policijai nebija tiesību bloķēt laulību noslēgšanu, jo saskaņā ar Īrijas likumiem šādi var rīkoties tikai gadījumos, ja līgavu un līgavaini saista radniecība, kāds no viņiem jau ir precējies, nav sasniedzis 18 gadu vecumu, ja ir aizdomas par nepieskaitāmību vai pieder pie viena dzimuma.

Saskaņā ar advokāta sacīto, policijas rīcība ir nelikumīga iejaukšanās pāra tiesībās salaulāties.

Kā jau ziņots, Īrijā pēdējos gados strauji pieaudzis fiktīvo laulību skaits, nelegālajiem imigrantiem no Āzijas tādā veidā iegūstot uzturēšanās atļauju Īrijā un līdz ar to arī Eiropas Savienībā (ES).

2009.gadā, pamatojoties ar noslēgto laulību ar kādu ES pilsoni, uzturēšanās atļauju Īrijā lūguši 2129 cilvēki, salīdzinot ar 1207 cilvēkiem 2006.gadā.

2009.gadā Īrijā patvērumu lūguši 384 Pakistānas pilsoņi, kā pamatojumu minot laulības ar sievietēm no Austrumeiropas. 110 pakistānieši precējušies ar Latvijas pilsonēm, 50 ar Polijas pilsonēm un 47 ar Igaunijas pilsonēm.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos ar līdzīgu pamatojumu uzturēšanās atļauju Īrijā lūguši 1182 cilvēki, kuru dzimtene ir ārpus ES.

No šogad saņemtajiem iesniegumiem 223 personas bija pakistānieši, kas veido lielāko nacionalitātes grupu. 95 no šiem pakistāniešiem salaulājušies ar Latvijas pilsonēm. 131 iesniegums saņemts no nigēriešiem, no kuriem 13 salaulājušies ar Latvijas pilsonēm, un 78 iesniegums no indiešiem, no kuriem 27 salaulājušies ar Latvijas pilsonēm.

Kopš 2002.gadā pēc šādas shēmas uzturēšanās atļauju lūguši 1235 pakistānieši, no kuriem 393 salaulājušies ar Latvijas pilsonēm.

Latvijas Ārlietu ministrijas dati liecina, ka Latvijas pilsones no ārpus ES valstīm visbiežāk precas ar pakistāniešiem, nigēriešiem, afgāņiem, ēģiptiešiem, irākiešiem un sīriešiem.

Īrijas valdība šomēnes izdeva vadlīnijas laulību reģistrācijas birojiem cīņai ar fiktīvajām laulībām.

Īrijas Nacionālais imigrācijas birojs 2009.gada augustā uzsāka plašu operāciju, vēršoties pret pēdējos gados strauji pieaugošu fiktīvo laulību skaitu starp nelegālajiem imigrantiem no Āzijas un sievietēm no Austrumeiropas.

Īrijas policija atklājusi virkni grupējumu, kas vervē austrumeiropiešu līgavas, kas ir ES pilsones, un pārdod viņas neeiropiešu vīriešiem, lai pēc laulību noslēgšanas viņi iegūtu uzturēšanās atļaujas Īrijā.

Sievietes parasti tiek savervētas nabadzīgākajās austrumu bloka valstīs, un tām tiek piedāvāta naudas kompensācija.

Laulību organizēšanas starpnieki no līgavaiņa pieprasa līdz 10 000 eiro (7028 latus) par līgavu, tomēr pārsvarā gadījumu sievietes saņem ļoti niecīgas summas vai pat neko, norāda izmeklētāji.