Maskava paplašinājusi sankcijām pakļauto Vācijas amatpersonu sarakstu, iekļaujot tajā arī Aizsardzības ministrijas drošības un izlūkošanas struktūru vadošos darbiniekus, pavēstīja Krievijas Ārlietu ministrija.
Ierobežojumi noteikti atbilstoši likumam par ieceļošanu Krievijā un izceļošanu no tās.
Ministrijā atgādināja, ka oficiālā Berlīne ir ilgi attīstījusi sižetu par "Krievijas pēdām" Bundestāga datortīklu uzlaušanā 2015.gadā.
Maskavā uzskata, ka tas tika darīts, lai radītu ieganstu sankciju noteikšanai Eiropas Savienības līmenī.
Tā rezultātā 2020.gada 22.oktobrī tika noteiktas sankcijas diviem Krievijas pilsoņiem un vienai organizācijai.
"Krievijas puse vairākkārt vērsusies pie vācu puses ar piedāvājumu, balstoties viņiem it kā esošajos datos, kas norāda uz iespējamo Krievijas pilsoņu iesaisti 2015.gada incidentā, rīkot ekspertu konsultācijas, lai noskaidrotu ļaunprātīgās kiberaktivitātes avotus, tomēr Vācijas varasiestādes spītīgi ignorē šos piedāvājumus," teikts ministrijas paziņojumā. "Šāda pieeja liecina par to, ka Berlīnē patiesībā nekad nav bijuši ieinteresēti reāli izmeklēt tā dēvēto krievu hakeru lietu, un visa šī situācija no sākta gala tikusi konstruēta kā kārtējā provokācija pret mūsu valsti."
Sankcijas pret drošības struktūru amatpersonām ir Maskavas atbildes soļi uz "augstākminētajām destruktīvajām darbībām".
Ja Berlīne saglabās kursu uz konfrontāciju, Krievijas puse patur sev tiesības uz jauniem atbildes pasākumiem, norādīja ministrijā.