Kosovas pagaidu prezidents Jakups Krasniķi piektdien paziņoja, ka 13.februārī notiks prezidenta pirmstermiņa vēlēšanas, kas ir nepieciešamas, lai atrisinātu politisko krīzi saistībā ar prezidenta Fatmira Sejdiu demisiju pagājušajā mēnesī, ziņo aģentūra France-Presse.
Sejdiu 27.septembrī paziņoja par atkāpšanos no amata pēc konstitucionālās tiesas lēmuma, ka viņa atrašanās vienlaikus valsts vadītāja amatā un politiskas partijas līdera amatā ir konstitūcijas pārkāpums. Sejdiu ir valdošajā koalīcijā ietilpstošās Kosovas Demokrātiskās līgas (LDK) līderis.
LDK un otra valdošās koalīcijas partija - premjerministra Hašima Thači vadītā Kosovas Demokrātiskā partija (PDK) - nespēj vienoties par prezidenta amata kandidātu, tāpēc valstī izveidojusies politiskā krīze.
Kosovas prezidentu ievēl parlaments, un viņam ir tikai ceremoniāla loma.
Saskaņā ar konstitūciju pēc Sejdiu atkāpšanās par pagaidu prezidentu kļuva parlamenta spīkers Jakups Krasniķi, kurš ir PDK biedrs.
Kosova pasludināja neatkarību no Serbijas 2008.gada 17.februārī - deviņus gadus pēc tam, kad ANO pārņēma pār to kontroli pēc NATO īstenotas bombardēšanas, kuras dēļ Kosovu bija spiesti atstāt Serbijas spēki, kas bija izvērsuši etnisko tīrīšanu pret albāņiem. Kosovā dzīvo divi miljoni albāņu un 120 tūkstoši serbu.
90 procenti Kosovas iedzīvotāju ir albāņi, Serbija ir kategoriski pret neatkarības piešķiršanu Kosovai, jo uzskata, ka tā ir serbu tautas šūpulis un tur meklējami pareizticības pirmsākumi Serbijā.
Kosovas neatkarību līdz šim atzinušas 70 valstis, tai skaitā ASV un vairākums Eiropas Savienības dalībvalstu, tostarp Latvija. Pret to iebilst Krievija un Ķīna. ANO Starptautiskā tiesa Hāgā jūlijā paziņoja, ka Kosovas neatkarības pasludināšana no Serbijas nav bijusi pretrunā ar starptautiskajām tiesībām.