Ziņojums: Ieslodzījumā atrodas rekordliels žurnālistu skaits

© pexels.com

Ieslodzījumā pašreiz atrodas 274 žurnālisti, otrdien paziņojusi Ņujorkā bāzētā Komiteja žurnālistu aizsardzībai (CPJ), norādot, ka tas ir lielākais skaits kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad CPJ sāka apkopot šādu informāciju.

Šogad nogalināti 26 žurnālisti un mediju darbinieki, teikts CPJ ziņojumā, kurā par bīstamāko valsti žurnālistiem atzīta Meksika.

"Tas ir šokējoši un šausmīgi," sacīja CPJ izpilddirektors Džoels Saimons.

"Šis represiju vilnis ir cenzūras forma, kas traucē informācijas plūsmai un vairo infodēmiju," viņš piebilda.

CPJ ziņojumā secināts, ka otro gadu pēc kārtas visvairāk žurnālistu ir ieslodzīti Ķīnā, kur aiz restēm atrodas 47 mediju darbinieki.

Daudz žurnālistu ir ieslodzīti arī Turcijā, Ēģiptē, Saūda Arābijā, Baltkrievijā un Etiopijā, kur nemieri un bruņoti konflikti noveduši arī pie ieslodzīto žurnālistu skaita palielināšanās.

Lai gan CPJ ziņojuma publicēšanas brīdī ASV cietumos neatradās neviens žurnālists, ziņojumā norādīts, ka šī gada laikā tikuši aizturēti un vēlāk atbrīvoti 110 žurnālisti.

CPJ norāda, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija daļēji ir vainojama par globālās situācijas pasliktināšanos preses brīvības jomā, jo Tramps ne tikai nav uzņēmies līdera lomu cilvēktiesību aizstāvībā, bet arī atbalstījis autoritāras noslieces ārvalstīs ar savu naidīgo attieksmi pret medijiem.

Pasaulē

Lietuva iesniedz Krievijai protesta notu par raķešu un dronu triecieniem Ukrainai Viļņa, 10.sept., LETA--BNS. Uz Lietuvas Ārlietu ministriju trešdien tika izsaukts Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Aleksandrs Jolkins, kuram tika iesniegta protesta nota saistībā ar Krievijas raķešu un dronu triecieniem Ukrainai, paziņoja ministrija. Notā Lietuva pieprasa nekavējoties izbeigt agresiju pret Ukrainu, izvest okupācijas spēkus no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas un samaksāt kompensāciju par visiem zaudējumiem, kas Ukrainai nodarīti Krievijas agresijā. Lietuva arī pauda stingru protestu Krievijas pārstāvim par daudzajiem Polijas gaisa telpas pārkāpumiem, ko otrdienas vakarā un trešdien veica Krievijas bezpilota lidaparāti. "Šis uzbrukums būtu jāuzskata par bīstamu eskalāciju, kas vērsta pret Lietuvas stratēģisko partneri un NATO sabiedroto un vienlaikus pret NATO kolektīvo drošību kopumā," uzsvēra Lietuvas Ārlietu ministrija. Tā arī norādīja, ka vairāk nekā 800 bezpilota lidaparāti un 13 dažāda veida raķetes svētdien tika raidītas uz Kijivu un citām Ukrainas pilsētām, trāpot dzīvojamām ēkām, skolām, bērnudārziem un civilajai infrastruktūrai. Viena raķete trāpīja Ukrainas valdības ēkai. Uzbrukumā bija nogalinātie un ievainotie. Otrdien Ukrainas austrumos, Doneckas apgabala Jarovas ciematā, Krievijas vadāmās aviobumbas sprādzienā tika nogalināti 24 cilvēki, kas bija sapulcējušies uz pensiju izmaksu. "Ar šiem terora aktiem Krievija demonstratīvi noraida starptautiskos centienus izbeigt Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, panākt pamieru un nodrošināt ilgtspējīgu un ilgtermiņa mieru, un vēlreiz parāda, ka visi Krievijas pārstāvju vārdi par atvērtību sarunām un mieram ir tikai liekulība un vilcināšanas taktika," norādīja Lietuvas Ārlietu ministrija. Lietuva arī agrāk iesniegusi Krievijai protesta notas par triecieniem Ukrainai.

Svarīgākais