Profesionālās darbības dēļ šobrīd cietumos atrodas 387 žurnālisti

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Pasaulē profesionālās darbības dēļ šobrīd cietumos atrodas 387 žurnālisti, un daļa aiz restēm nokļuvusi publikāciju dēļ, kas veltītas  ar Covid-19 saistītām tēmām, pirmdien pavēstīja starptautiskās organizācijas "Reportieri bez robežām" (RSF) Vācijas nodaļa.

Puse ieslodzīto žurnālistu cietumos atrodas piecās valstīs - Ķīnā, Saūda Arābijā, Ēģiptē, Vjetnamā un Sīrijā.

2020.gadā nolaupīti 54 žurnālisti, četri pazuduši, norāda RSF.

Visās pasaules daļās vairāk nekā 130 žurnālisti patvaļīgi aizturēti, jo ziņojuši par pandēmiju.

"Daudzi tikai uz dažām stundām vai dienām, citi uz nedēļām," norāda RSF, piebilstot, ka apcietinājumā joprojām atrodas 14 žurnālisti.

"Valdības visās pasaules daļās mēģināja "apspiest neatkarīgu žurnālistu darbu par koronavīrusa veselības krīzi un tās sekām", norāda organizācija.

"Ļoti lielais apcietināto žurnālistu skaits met spožu gaismu uz briesmām, kādas šobrīd draud preses brīvībai," sacīja RSF valdes pārstāve Katja Glogere.

"Aiz katras no šīm lietām ir cilvēka liktenis, kam draud kriminālprocess, ilgs ieslodzījums un bieži vien nežēlīga izturēšanās, jo viņi nav liekuši muguru cenzūras un represiju priekšā."

Pasaulē

1. jūnijā Ukrainas Drošības dienesta (SBU) diversiju operācijā “Zirnekļu tīkls” Krievija zaudējusi vismaz 13 stratēģiskās aviācijas bumbvedējus. Ukraina ar bezpilota lidaparātiem uzbruka militārās aviācijas bāzēm četros Krievijas apgabalos. NATO apstiprināja 40 lidmašīnu bojājumus. Alianses vadības pārstāvis paziņoja, ka saskaņā ar NATO, nevis Ukrainas aprēķiniem, "bojātas vismaz 40 lidmašīnas. Pilnībā iznīcinātas no 10 līdz 13 lidmašīnām". Starp bojātajām Krievijas lidmašīnām NATO identificēja 15 stratēģiskos bumbvedējus Tu-95, 20 Tu-22 un vismaz vienu A-50 tālās izlūkošanas agrās brīdināšanas lidmašīnu, no kurām Krievijas armijai atlikušas vien dažas.

Svarīgākais