No Covid-19 miris Francijas eksprezidents Žiskārs d'Estēns

 
©AFP/Scanpix/Leta

Bijušais Francijas prezidents Valerī Žiskārs d'Estēns trešdienas vakarā miris 94 gadu vecumā no Covid-19, paziņoja viņa ģimene.

Žiskārs d'Estēns, kurš pēdējo mēnešu laikā vairākkārt bijis slimnīcā sirds problēmu dēļ, nomira "ģimenes lokā" savā ģimenes mājā Luāras reģionā.

"Viņa veselības stāvoklis bija pasliktinājies, un viņš nomira no Covid-19," teikts ģimenes paziņojumā, piebilstot, ka bēres saskaņā ar aizgājēja vēlmēm notiks intīmos apstākļos.

Žiskārs d'Estēns parādījās sabiedrībā vienu no pēdējām reizēm, pērnā gada 30.septembrī ierodoties uz cita eksprezidenta Žaka Širaka bērēm. Širaks bija premjerministrs Žiskāra d'Estēna administrācijā.

Žiskārs d'Estēns prezidenta amatu ieņēma vienu pilnvaru termiņu no 1974. līdz 1981.gadam, kad viņš cīņā par pārvēlēšanu zaudēja Fransuā Miterānam. Stājoties šajā amatā 48 gadu vecumā, viņš kļuva par gados jaunāko prezidentu.

Šī prezidentūra iezīmēja skaidru aiziešanu no pēckara Francijas konservatīvisma, kurā bija dominējis ilggadējais prezidents Šarls de Golls un viņa pēctecis prezidenta amatā Žoržs Pompidū.

Esot prezidenta amatā, Žiskārs d'Estēns īstenoja virkni radikālu reformu, cita starpā arī legalizēja abortus, liberalizēja laulības šķiršanas procesu, bet vēlēšanu slieksni samazināja līdz 18 gadiem.

Žiskārs d'Estēns sekmēja virzību uz Eiropas monetāro savienību tuvā sadarbībā ar Vācijas kancleru Helmūtu Šmitu, un viņi abi ticēja stiprām attiecībām ar ASV. Mūža nogalē Žiskārs d'Estēns piedalījās Francijas Konstitucionālās padomes darbā, kas gādā par to, lai likumi atbilstu konstitūcijai.

"Valerī Žiskāram d'Estēnam Eiropai vajadzēja būt Francijas mērķim, bet Francijai vajadzēja būt mūsdienīgai nācijai. Izsaku cieņu," sacīja Eiropas Savienības (ES) breksita sarunu vadītājs Mišels Barnjē.

Viņam "izdevās modernizēt politisko dzīvi Francijā", piebilda eksprezidents Nikolā Sarkozī.

Pēc Žiskāra d'Estēna iniciatīvas 1975.gadā notika pirmais pasaules bagātāko valstu līderu samits, kas laika gaitā izvērtās par G7 (Lielā septiņnieka) ikgadējiem samitiem.

Žiskārs d'Estēns piedzima 1926.gada 2.februārī Vācijas pilsētā Koblencā, kas atradās tolaik Francijas armijas okupētajā Reinzemē. 18 gadu vecumā viņš iesaistījās franču pretošanās kustībā un piedalījās Parīzes atbrīvošanā, bet pēc tam astoņus mēnešus līdz kara beigām dienēja Francijas armijā Vācijā un Austrijā.

Žiskārs d'Estēns sāka politisko karjeru 1956.gadā, kad tika ievēlēts par Nacionālās asamblejas deputātu,. un bija ekonomikas un finanšu ministrs no 1969. līdz 1974.gadam.